Kolportieŗu darbā var padarit daudz vairak, kā līdz šim padarits. Kolportieŗim nevajag būt ar sevi mierā, bet tam pastāvigi japapildinajas. Tam vajadzetu rūpigi sagatavoties un neapmierinaties ar iekaltiem paņē-mieniem; viņam vajadzetu dot Dievam izdevibu darboties caur viņa pūlem un iespaidot viņa garu. Ja Jezus mīlestiba paliek viņa sirdī, tad ta viņu darīs spējigu izdomat līdzekļus, kā atrast ieeju pie atsevišķām personam un ģimenem. KEv 49.1
Kolportieŗiem pašiem sevi jaizglīto un japiesavinā godprātigu apiešanos, ne izpušķotu, māksligu pasaules uzvešanos, bet patīkamo izturešanos, kuŗa ir kā dabigas sekas no labsirdibas un vēlešanos sekot Jezum. Tiem ir japarāda labi pārdomatas, rūpigas ierašas — uzcītibas un pazemibas ierašas — un jacenšas Dievu pagodinat caur to, ka tie top par tik krietniem, cik krietni vien tie var tapt. Kristus pienesa bezgaligo upuri, lai tos nostāditu pareizās attiecibās pret Dievu un viņu līdzcilvekiem, un dievišķa palīdziba, savienota ar cilvecigām pūlem, darīs tos spējigus sasniegt augstu pilnibas pakāpi. Kolportieŗim jabūt šķīstam kā Jazepam, lēnprātigam kā Mozum un saticigam kā Danielim; tad spēks pavadīs viņu uz visiem viņa ceļiem. KEv 49.2