Esmu redzejuse, ka šo darbu uzsāk jauni ļaudis bez kādas sajēgas par ta svarigumu un bez savienibas ar Dievu. Tie padodas kārdinašanai parādit savu dūšu. Tie smejas par citu ģeķibu. Tie lielas, ka zinot pareizu ceļu un kājarīkojas. Pēc viņu domam, cik viegli tie varot pretoties kārdinašanai! Cik ģeķigi domat par viņu krišanu! Bet tie neņem Dievu par savu sargu. Satans tiem ir uzstādijis viltigu slazdu, un tie paši caur savu mulķigu pašpaļaušanos kalpo ģeķim par uzjautrinašanu. KEv 51.2
Mūsu lielam ienaidniekam ir palīgi, kas pastāvigi meklē kādu izdevibu samaitat dvēseles, kā lauva dzenas pēc sava medijuma. Jaunais cilveks, sargies no šiem palīgiem; kādu laiku tie izliekas kā tavi draugi, savos ļaunos ceļos un darbos tie tevi ievedīs viltigā kārtā. Ar lūpam tie tev glaimo un piedāvajas tev palīdzet un tevi vadit, bet viņu ceļi ved uz elli. Sekot viņu padomam var būt priekš tavas dzīves kā ceļa jūtis. Viens aizsargs, atņemts no apziņas, vienas vienigas ļaunas ierašas apmierinašana, viena vieniga neievēriba pienākuma augstās prasibās, var būt sākums pievilošai dzīvei, caur kuŗu tu iekļūsi satana kalpu tīklos, kamēr tu taī pašā laikā iedomāsies, ka tu mīlē Dievu un nesi priekš viņa darba upuŗus. Viens neapdomats acumirklis, viena vieniga kļūda var visu tavu dzīvi novirzit nepareizā virzienā. Un jūs varbūt nekad nezinasiet, kas bija par iemeslu jūsu bojā iešanai, līdz tiks pasludinats spriedums: “Ejat nost no manis, jūs ļaundaritaji!” KEv 52.1