Go to full page →

Vajadziga dūša un spariba. KEv 62

Ļaudim, kas pieņēmuši tagadejo patiesibu, ir maz misijas gara, kas stāv saskaņā ar mūsu ticibu. Raksturā nav īstas zelta skaņas. Kristiga dzīve nozīmē vairak, ka tikai daudz domat. Ta nepastāv tikai pakalpibā, pacie-tibā, lēnprātibā un laipnibā. Šīs žēlastibas dāvanas ir svarigas; bet ir vajadziga ari dūša, stingrums, spariba un izturiba. Daudzi, kas iesāk kolportieŗa darbu, ir vāji, nervozi, bailigi un viegli zaudē dūšu. Tiem nav sparibas. Tiem nav tādu noteiktu rakstura īpašibu, kas dod cilvekiem dūšu kaut ko darit; tiem nav gara un spēka, kas iekvēlo sajūsmu. Kolportierim ir ļoti godajams amats un viņam nevajadzetu iztureties tā, it kā viņš no ta kaunetos. Ja viņš grib, lai viņa pūles pavaditu sekmes, tad viņam jabūt dūšigam un ceribas pilnam. KEv 62.1