Katram šinī darbā ir jasajūt atbildiba; katram japārdomā, kā vislabāk saistit uzmanibu, jo veids, kādā viņš attēlo patiesibu, var izšķirt kādas dvēseles likteni. Ja viņš izdara labvēligu iespaidu, tad tas dvēselei var būt dzīvibas smarža uz dzīvibu; un šī dvēsele, apgaismota no patiesibas, var tapt atkal par gaismu citiem. Tapēc ir bīstami satiksmē ar citiem strādat bezrūpigi. KEv 63.1