Dieva prasibam pastāvigi jastāv mūsu acu priekšā. Mums nekad nebūs aizmirst, ka mums jadod atbildiba par to, ko mēs še dzīvē esam darijuši. Pilditi no šīm domam, kolportieŗi liks vērā dvēseles, un no viņu taisnām lūpam uzkāps lūgšanas pēc gudribas runat vārdus īstā laikā uz tiem, kam vajadziga palīdziba. Tādi strādnieki pastāvigi izdaiļos un šķīstīs dvēseli caur paklausibu patiesibai. Tiem būs pareiza saprašana par dvēseļu vērtibu un tie pie katras izdevibas centisies paziņot Kristuz žēlastibas bagatibas. Kolportieris iet uz priekšu ar lūgšanu uz lūpam: “Kungs, ko tu gribi, lai es daru?” Lai viņš strādā kā Dieva vaiga priekšā un svētu enģeļu klātbūtnē; lai viņš visās lietās cenšas patikt Dievam, un viņa pūles nepaliks neaugligas. KEv 68.2