Lasat Ezajas 6. nodaļu un liekat pie sirds tur atrodošās mācibas. “Tad es saciju: Vai man! jo man jaiet bojā, jo es esmu vīrs nešķīstām lūpam un dzīvoju starp ļaudim, kam nešķīstas lūpas; jo manas acis redzejušas ķēniņu, Kungu Cebaot! Tad viens no zeraviem atskrēja pie manis, un viņa rokā bija degoša ogle, ko viņš ar stangam bija ņēmis no altaŗa. Un viņš ar to aizskāra manu muti un sacija. Redzi, sī tavas lūpas aizskārusi, tā tavs noziegums no tevis atņemts un tavi grēki salīdzinati. Un es dzirdeju Kunga balsi sakam: Ko es sūtišu un kas mums ies? Tad es saciju: “Redzi, še es esmu, sūti mani.” Ezaj. (6, 5-8.) KEv 98.3