Mūsu strādniekus vajadzetu paskubinat vērst savu galveno uzmanibu uz grāmatam, kas satur mūsu ticibas pierādijumus, atrodošos Svētu Rakstu mācibās, un kas sagatavo tādus ļaudis, kas stipri pastāvēs mums priekšā esošos kārdinašanas laikos. Ja mēs lūgdami pamācot bibeles mācibu un saprātigi izlietojot mūsu rakstus, esam veduši ļaudis pie patiesibas atzīšanas, tad mums tos jaattīsta par strādniekiem vārdā un mācibā. Mums tos japaskubinā izplatit grāmatas par bibeles mācibam, grāmatas, kas sagatavos ļaudis pastāvet, apjostiem ap gurniem ar patiesibu un ar degošām svecem rokā. KEv 109.1