Sabats ir ievērots kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām. Lai gan „grēka cilvēks” ir guvis sekmes, mīdot ar kājām Dieva svēto dienu, tomēr uzticīgi ticīgie, paslēpušies slepenās vietās, ir devuši tai pienākošos godu. Kopš reformācijas ikvienā paaudzē ir bijis kāds, kurš ievērojis sabatu. Lc 183.3
Šīs patiesības, kas Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā atrodamas saistībā ar „mūžīgo evaņģēliju”, būs Kristus draudzes atšķirības pazīme Viņa nākšanas laikā. „Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.” (Atklāsmes 14:12) Lc 183.4
Tie, kuri saņēma gaismu par svētnīcu un Dieva likumu, redzot patiesības saskanīgumu, bija bezgala priecīgi. Viņi gribēja, lai visi kristieši saņemtu gaismu. Tomēr daudzi, kuri apgalvoja, ka seko Kristum, nepieņēma patiesības, kas nesaskanēja ar pasauli. Lc 183.5
Dzirdot sabata prasības, daudzi no viņiem teica: „Mēs vienmēr esam ievērojuši svētdienu, mūsu tēvi to ir ievērojuši, un daudzi labi kristieši ir nomiruši, priecīgi to ievērodami. Jaunā sabata ievērošana izjauktu mūsu saskaņu ar pasauli. Ko var paveikt neliela sabatu ievērojoša grupiņa pret visu pasauli, kas ievēro svētdienu?” Ar tādiem pašiem argumentiem jūdi attaisnoja Kristus atmešanu. Līdzīgi Lutera laikā arī Romas atbalstītāji sprieda, ka katoļticībā ir bijuši cilvēki, kuri aizgājuši dusēt kā patiesi kristieši, kas nozīmē, ka šī reliģija ir pietiekami laba. Šāds domāšanas veids stājas ceļā katram ticībā uz priekšu spertam solim. Lc 183.6
Daudzi ir argumentējuši, ka svētdienas ievērošana ir plaši izplatīta baznīcas tradīcija jau gadsimtiem ilgi. Pret šo argumentu citi ir iebilduši, ka sabats un tā ievērošana ir vēl senāka, tikpat sena kā šī pasaule — iecelts pašos pasaules pirmsākumos. Lc 183.7
Nevarēdami atrast atbalstu Bībelē, daudzi teica: „Kāpēc mūsu vadītāji nesaprot sabata jautājumu? Tikai nedaudzi tic tā, kā jūs. Nevar būt, ka jums ir taisnība, bet visi izglītotie cilvēki kļūdās.” Lc 183.8
Lai atspēkotu tamlīdzīgus argumentus, pietika citēt Rakstus un parādīt, kā Kungs ir izturējies pret Saviem ļaudīm visos laikmetos. Iemesls, kāpēc Viņš reformas darbā bieži neizvēlas izglītotos un augsti stāvošos, ir tas, ka viņi uzticas savai pārliecībai un teoloģiskajām sistēmām un neizjūt vajadzību pēc Dieva pamācībām. Dažkārt Dievs aicina sludināt patiesību maz izglītotus cilvēkus nevis tāpēc, ka šie cilvēki ir neizglītoti, bet tāpēc, ka viņi nav pārāk pašpaļāvīgi un Dievs var viņus mācīt. Šos Dieva kalpus lielus padara pazemība un paklausība. Lc 183.9
Senā Israēla vēsture ir adventes ticīgo pagātnes piedzīvojumu spilgts piemērs. Dievs vadīja Savu tautu adventes kustībā tieši tāpat, kā Viņš izveda Israēla tautu no Ēģiptes. Ja visi, kas bija tik cieši kopā strādājuši 1844. gadā, būtu pieņēmuši trešā eņģeļa vēsti un pasludinājuši to Svētā Gara spēkā, zeme būtu brīdināta jau pirms daudziem gadiem un Kristus būtu atnācis pēc Saviem ļaudīm. Lc 184.1