Melīgie spiritisma brīnumi ir sātana visveiksmīgākie palīgi. Kad ļaudis noraida patiesību, viņi kļūst par viegliem krāpšanas darbu mērķiem. Lc 209.3
Vēl viena mācība ir Kristus dievības noliegšana, sakot, ka Viņš iepriekš nav eksistējis. Viņš piedzima šajā pasaulē. Šī teorija ir pretēja paša Jēzus apgalvojumam par Viņa attiecībām ar Tēvu un iepriekšējo eksistenci. Tā vājina ticību Bībelei kā Dieva atklāsmei. Ja ļaudis atmet Rakstu liecību par Kristus dievību, ir bezjēdzīgi ar viņiem strīdēties. Neviens arguments, lai arī cik spēcīgs, nevarētu viņus pārliecināt. Nevienam, kurš pieķēries šiem maldiem, nav patiesas izpratnes par Kristu un par Dieva plānu mūsu glābšanai. Lc 209.4
Vēl joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka sātans neeksistē kā persona un ka Bībele izmanto šo vārdu, lai vienkārši attēlotu cilvēku ļaunās domas un ilgas. Lc 209.5
Daži māca, ka Kristus otrā nākšana ir Viņa nākšana pie katra individuāli pēc nāves. Tā ir krāpšana, kas novērš prātus no personīgas Jēzus nākšanas Debesu padebešos. Šādi sātans pasaka: „Redzi, Viņš ir kambaros.” (Mateja 24:23—26) Daudzi ir pazuduši, pieņemot šo krāpšanu. Lc 209.6
Daudzi zinātnieki apgalvo, ka uz lūgšanām nevar būt reālas atbildes, jo tas nozīmētu likuma pārkāpšanu — brīnumu, bet brīnumi nepastāv. Viņi saka, ka Universu pārvalda nostiprināti likumi, un pats Dievs nedara neko pret šiem likumiem. Tā viņi attēlo Dievu, kuru ierobežo Viņa paša likumi- it kā dievišķie likumi izslēgtu dievišķo brīvību. Lc 209.7
Vai Kristus un Viņa apustuļi nedarīja brīnumus? Tas pats Glābējs ir tikpat labprātīgs uzklausīt ticības lūgšanu šodien, kā tas bija tad, kad Viņš staigāja pa zemes virsu. Daļa no Dieva plāna ir apdāvināt mūs, atbildot uz mūsu ticības lūgšanām, ko Viņš nedarītu, ja mēs nelūgtu ticībā. Lc 209.8