Tomēr ciešanas, ko Dieva ļaudis piedzīvo, nav tāpēc, ka viņi baidītos no vajāšanām. Viņi baidās, ka viņu vainas dēļ viņiem neizdosies piedzīvot Glābēja apsolījumu: „Tāpēc, ka tu esi turējis Manu pacietības mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.” (Atklāsmes 3:10) Ja viņi izrādīsies nevērtīgi pašu rakstura trūkumu dēļ, Dieva svētais vārds būs apkaunots. Lc 243.2
Viņi norāda uz grēku nožēlu pagātnē un lūdz Glābēja apsolījumu: „Vai citādi tie pie Manis meklētu patvērumu un slēgtu ar Mani mieru, jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!” (Jesajas 27:5) Lai gan Dieva bērni cieš no nemiera un satraukuma, viņi nepārtrauc savas visnopietnākās lūgšanas. Viņi turas pie Dieva, kā Jēkabs turējās pie Eņģeļa, un viņu dvēseles valoda ir: „Es Tevi neatlaidīšu, kamēr Tu mani nesvētīsi!” Lc 243.3