Kad tiem, kas godā Dievu, cilvēku likumu aizsardzība būs atņemta, dažādās zemēs vienlaikus izcelsies kustība, lai viņus iznīcinātu. Noliktajam laikam tuvojoties, ļaudis rīkos sazvērestību, lai vienā naktī dotu izšķirošo triecienu, kas apklusinātu domstarpības un pārmetumus. Lc 248.1
Dieva ļaudis — daži cietuma kamerās, daži mežos un kalnos- lūdz pēc dievišķas aizsardzības. Bruņoti cilvēki, ļauno eņģeļu mudināti, gatavojas nāvējošajam darbam. Tad vislielākajā briesmu stundā iejauksies Dievs: „Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, Israēla klinti. Tad atskanēs Tā Kunga varenā pērkona balss, un Viņš pacels Savu roku bargās dusmās ar iznīcinātāju uguni, lietusgāzi, negaisu un krusu.” (Jesajas 30:29, 30) Lc 248.2
Ļaunu cilvēku pūļi tūlīt metīsies virsū saviem upuriem, kad pēkšņi pār zemi nāk bieza tumsa, dziļāka nekā naktī. Debesīs parādās varavīksne, un šķiet, ka tā apņem katru lūdzošo grupiņu. Dusmīgie pūļi tiek apstādināti. Viņi aizmirst savus dusmu objektus. Viņi raugās uz Dieva derības simbolu un ilgojas paslēpties no tā spožuma. Lc 248.3
Dieva ļaudis dzird balsi sakām: „Skatieties uz augšu!” Līdzīgi Stefanam viņi paskatās uz augšu un redz Lc 248.4
Dieva godību un cilvēka Dēlu Savā tronī (sk. Apustuļu darbi 7:55, 56). Viņi atpazīst Jēzus pazemošanās zīmes un dzird Viņa aicinājumu: „Es gribu, lai, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis.” (Jāņa 17:24) Viņi dzird balsi sakām: „Viņi nāk — svēti, bez vainas un nesamaitāti! Viņi ir pildījuši Manu pavēli nepadoties.” Lc 248.5