Modra acs bija sekojusi katrai Lutera darbībai, patiesa un cēla sirds bija apņēmusies viņu glābt. Dievs deva Saksijas Frīdriham plānu, kā glābt reformatora dzīvību. Ceļā uz mājām Luters tika atdalīts no saviem pavadoņiem un ātri nogādāts mežā Vartburgas pilī, izolētā kalnu cietoksnī. Viņa slēpnis tika tik modri turēts noslēpumā, ka pat Frīdrihs pats nezināja, uz kurieni viņš ir aizgādāts. Tas bija ar nolūku, jo, kamēr kūrfirsts nekā nezināja, viņš ari nevarēja nevienam neko atklāt. Zinādams, ka reformators ir drošībā, viņš bija apmierināts. Lc 72.2
Pagāja pavasaris, vasara un rudens, tuvojās ziema, taču Luters joprojām bija cietumnieks. Aleanders un vina sekotāji lielījās ar savu veiksmi. Šķita, ka evaņģēlija gaisma ir izdzēsta. Bet reformatora gaismai bija jāspīd vēl spožāk. Lc 72.3