[381] “Salasiet druskas.” Kristus saviem mācekļiem reiz deva padomu taupīšanā, kas ir visrūpīgākās uzmanības vērts. Viņš izdarīja brīnumu, pabarojot simtiem tūkstošus, kuri bija klausījušies Viņa mācībās. Kad visi bija paēduši un remdējuši izsalkumu, Viņš neļāva druskas izniekot. Kristus, kurš ar savu dievišķo spēku varēja, ja nepieciešams, pabarot pūli, pavēlēja mācekļiem uzlasīt druskas, lai nekas neietu zudumā. Šī mācība tika sniegta gan mūsu labā, gan tiem, kas dzīvoja Kristus dienās. Dieva Dēls rūpējās par laicīgās dzīves vajadzībām. Viņš neaizmirsa druskas pēc svētkiem, lai gan Viņš šādus svētkus varēja sarīkot, kad vien vēlējās. 1Liecības draudzei 4, 572, 573. Am 335.1
Šī Jēzus Kristus mācība ir jāievieš visās praktiskās dzīves jomās. Tau-pība ir jāpraktizē visās lietās. Savāciet druskas, lai nekas neiet zudumā. Ir reliģija, kas neaizkustina sirdis, un tāpēc kļūst par vārdu formu. Tā netiek ieviesta praktiskajā dzīvē. Reliģiskajiem pienākumiem un cilvēka augstākajai apdomībai darbā ir jāsavienojas. 2Manuskripts 31, 1897. Am 335.2
Sekojiet Kristum pašaizliedzībā. Lai iepazītu vilšanās sajūtu, pār-baudījumus un ciešanas, ko piedzīvo cilvēki, Kristus nonāca visdziļākajās bēdās un pazemojumos. Viņš gāja pa ceļu, pa kuru aicina iet savus sekotājus. Viņš tiem saka: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man!” (Mat. 16:24) Bet tie, kas sevi sauc par kristiešiem, ne vienmēr ir labprātīgi pašaizliedzīgi, uz ko Glābējs aicina. Viņi nav labprātīgi ierobežot savas vēlmes un ilgas, [382] lai būtu vairāk, ko dot Kungam. Viens saka: “Manai ģimenei ir dārga gaume, un man vajag daudz naudas, lai to uzturētu.” Tas parāda, ka viņam un viņiem ir jāapgūst Kristus dzīves sniegtā taupības mācība. [..] Am 335.3
Visiem rodas kārdinājums apmierināt savtīgās ilgas dzīvot izšķērdīgi, tomēr atcerēsimies, ka dzīvības un godības Kungs ir nācis šajā pasaulē, lai mācītu cilvēcei pašaizliedzības mācību. 3Vēstule 4a, 1902. Am 336.1
Tie, kuri nedzīvo, lai izpatiktu sev, neizlietos katru dolāru savu iedo-māto vajadzību apmierināšanai un ērtību sagādāšanai, bet atcerēsies, ka viņi ir Kristus sekotāji un ka ir arī citi, kam nepieciešams ēdiens un apģērbs. 4The Review and Herald, August 21, 1894. Am 336.2
Taupiet, lai palīdzētu Dieva lietai. Jauniešiem daudz varētu stās-tīt par viņu priekštiesību palīdzēt Dieva lietai, mācot taupības un paš-aizliedzības mācības. Daudzi domā, ka viņiem ir jānododas izpriecām un ka, lai to darītu, ir jāradina sevi dzīvot pilnā mērā tā, kādi ir viņu ieņēmumi. Dievs grib, lai mēs šajā ziņā rīkotos saprātīgāk. Mēs grēkojam pret sevi, ja samierināmies ar pietiekami daudz ēdiena, dzēriena un apģērba. Dievam mūsu dzīvei ir padomā kaut kas augstāks par to. Ja labprātīgi atteiksimies no savām grēcīgajām ilgām un atdosim sirds un prāta spēkus Dieva darbam, Debesu būtnes sadarbosies ar mums, darot mūs par svētību cilvēcei.Jaunieši, kuri ir čakli un taupīgi, var nedaudz ietaupīt Dieva lietai, pat ja viņi ir trūcīgi. 5The Youth's Instructor, September 10, 1907. Am 336.3
Kad tiekat kārdināti nevajadzīgi tērēt. Kad tiekat [383] kārdināti tērēt naudu niekiem, jums vajadzētu atcerēties pašaizliedzību un sevis upurēšanu, ko Kristus izcieta, lai glābtu kritušo cilvēku. Mūsu bērniem vajadzētu mācīt vingrināties būt pašaizliedzīgiem un pašsavaldīties. Iemesls, kāpēc tik daudziem Dieva kalpiem šķiet, ka viņiem ir smagi finansiālie apstākļi, ir viņu neierobežotās tieksmes, iegribas un ēstkāre. Iemesls, kāpēc tik daudzi cilvēki bankrotē un izlieto līdzekļus negodīgi, ir viņu centieni apmierināt savu sievu un bērnu pārspīlētās vēlmes. Cik piesardzīgiem vajadzētu būt tēviem un mātēm, lai mācītu saviem bērniem taupību ar vārdiem un ar paraugu! 6Vēstule 11, 1888. Am 336.4
Vēlētos, kaut visus varētu pārliecināt par mokošo grēcīgumu, ko rada Kunga naudas izšķērdēšana iedomātām vajadzībām. Tērējot šķietami maz līdzekļu, var iesākt apstākļu virkni, kas aizsniegs mūžību. Kad tiesa apsēdīsies un grāmatas tiks atvērtas, mūsu skatam atklāsies zaudējumi - labais, ko jūs būtu varējuši darīt ar uzkrātajiem grašiem un lielākām summām, kas tika izlietotas pilnīgi savtīgiem mērķiem. 7The Review and Herald, August 11, 1891. Am 337.1
Taupiet penijus un centus. Neiztērējiet sīkās naudas vienības, ie-gādājoties nevajadzīgas lietas. Jūs varat domāt, ka šie nelielie izdevumi nekādu lielo summu neveidos, bet sīkumi izrādīsies daudz. Ja varētu, mēs lūgtu atdot darbam tos līdzekļus, kas ir iztērēti nevajadzīgās lietās - apģērbos un savtīgā izdabāšanā. Nabadzība ir visapkārt. Dievs ir uzlicis mums par pienākumu atvieglot ciešanās nonākušo cilvēci visos iespē-jamos veidos.Kungs gribētu, lai Viņa ļaudis domātu un rūpētos par citiem. Viņš gribētu, lai tie mācās būt taupīgi visā un neizniekotu neko. 8Vēstule 21, 1898. Am 337.2
[384]Naudas summa, kas ik dienas ir iztērēta nevajadzīgām lietām, domājot, ka tie ir tikai daži centi, nešķiet liela, bet pareiziniet šo summu ar dienu skaitu gadā un, gadiem ejot, skaitlis būs neticami liels. 9Kristīgā sātība, 63. Am 337.3
Necentieties pārspēt kaimiņus, kas seko modei. Nav labi izlikties par bagātnieku vai jebko, kas ir augstāks par to, kas esam - pazemīgi lēnprātīgā un pazemīgā Glābēja sekotāji. Mums nevajadzētu satraukties, ja kaimiņi būvē un iekārto savas mājas tādā veidā, kam mēs nevaram sekot. Kā gan Jēzus raugās uz mūsu savtīgo izdabāšanu baudkārei, izpatikšanai viesiem vai savu tieksmju apmierināšanai! Tas ir slazds mums, ja tiecamies izrādīties vai ļaujam to darīt saviem bērniem, kas atrodas mūsu kontrolē. 10Vēstule 8, 1889. Am 337.4
Personīga pieredze Vaitas kundzes bērnībā. Kad man bija div-padsmit gadu, es zināju, ko nozīmē taupīt. Kopā ar māsu mācījāmies amatu un, lai gan nopelnījām tikai divdesmit piecus centus dienā, no šīs summas mēs varējām iekrāt, lai atdotu misijas darbam. Mēs ietaupījām pa drusciņai, līdz mums bija trīsdesmit dolāru. Tad, kad Kunga vēsts mūs sasniedza, aicinot iesaistīties un ziedot līdzekļus, mēs izjutām to kā priekštiesību, ka varējām nodot tēvam trīsdesmit dolāru, lūdzot viņu ieguldīt to traktātos un pamfletos, lai nosūtītu vēsti tiem, kuri ir tumsā. [.. ] Am 338.1
Par naudu, ko bijām nopelnījušas strādājot, mēs nopirkām sev drēbes. Mēs atdevām naudu mammai, sakot: “Pērc tā, lai tad, kad par mūsu drēbēm ir samaksāts, kaut kas paliktu pāri, ko atdot misijas darbam.” Viņa tā arī darīja, iedrošinot mūsos misijas garu. 11The Youth's Instructor, September 10, 1907. Am 338.2
[385]Esiet taupīgi principa pēc. Tie, kuru rokas ir atvērtas, lai atsauktos aicinājumam ziedot līdzekļus, ar ko uzturēt Dieva lietu un atvieglot ciešanās un grūtībās nonākušos, nav tie, kuri ir laiski, slinki un tūļīgi darbā. Viņi vienmēr raugās, lai viņu izdevumi atbilstu ie-ņēmumiem. Viņi ir taupīgi principa pēc. Viņi izjūt taupīšanu kā savu pienākumu, lai būtu kaut kas, ko dot. 12Liecības draudzei 4, 573. Am 338.3