[391]Bībele - grāmata, kur smelties uzņēmējdarbības principus. Bībele sagatavo cilvēkus visām likumīgajām uzņēmējdarbības nozarēm. Tās principi - čaklums, godīgums, saimnieciskums, sātība un šķīstums - ir patiesas veiksmes noslēpumi. Šie principi ir atklāti Sakāmvārdu grāmatā, kas ir praktiskas gudrības mantnīca. Kur gan tirgotājs, amatnieks, vadītājs jebkurā darba jomā sev un saviem darbiniekiem var atrast labākas gudrības par tām, kas ir atrodamas šajos gudrā vīra vārdos: “Palūk, vīrs, darbā prasmīgs, ķēniņiem viņš kalpos, nelgām viņš nekalpos.” (Sak. 22:29)“Pūliņi - tie allaž uz pārpilnību, runas - tās uz trūkumu.” (Sak. 14:23)“Sliņķis alkst, taču neko nedabū, bet veicīgais - tas sāts.” (Sak. 13:4)“Tempējs un rīma tiks nabagi, snauds tos skrandās ietērps.” (Sak. 23:21)Cik daudzi cilvēki nebūtu piedzīvojuši finansiālas neveiksmes un sagrāves, ja būtu ņēmuši vērā brīdinājumus, kas ir tik bieži atkārtoti un uzsvērti Rakstos: Am 344.1
“Uzticīgam papilnam svētības - kas dzenas tik pēc bagātības, netiks attaisnots.” (Sak. 28:20)“Kam žigla manta, tam rūk, kas ar roku uzlasa, tam aug.” (Sak. 13:11)“Ar melu mēli mantu gūt - tik zudīga dvesma - tie meklē nāvi.” (Sak. 21:6)“Kas aizņemas, paliek devējam kalps.” (Sak.22:7)“Tas putēt putēs, kas galvo par svešu, tas nemēdz aizbilst, tas staigās drošs.” (Sak. 11:15) 1Audzināšana, 135, 136. Am 344.2
[392]Astotais bauslis nosoda [..] zagšanu un laupīšanu. Tas prasa stingru godīgumu vissīkākajos dzīves notikumos. Tas aizliedz blēdīšanos tirdzniecībā un prasa taisnīgu parādu un algu maksāšanu. 2Sentēvi un pravieši, 309. Am 345.1
Negodīgums samaitā prātu un raksturu. Viņš [tas, kurš melo vai krāpj] zaudē pats savu cieņu. Viņš var arī neapzināties, ka Dievs viņu redz un pazīst katru viņa darījumu, ka svētie eņģeļi sver viņa motīvus un ieklausās viņa vārdos un ka viņa atalgojums būs atbilstošs viņa darbiem. Ja būtu iespējams noslēpt viņa nepareizo rīcību no cilvēku un Dieva acīm, fakts, ka viņš pats to zina, ir graujošs viņa prātam un raksturam. Kaut kas, kas ir vienreiz izdarīts, nenosaka raksturu, bet tas salauž barjeras, un nākamie kārdinājumi tiek pieņemti daudz labprātīgāk, līdz biznesā izveidojas negodīguma un melošanas ieradums un cilvēkam nevar uzticēties. 3Liecības draudzei 5, 396. Am 345.2
Ja pret līdzcilvēkiem atļaujamies sīku negodīgumu vai lielākas blē-dības, tad tā mēs izturēsimies arī pret Dievu. Cilvēks, kurš neatlaidīgi iet negodīguma virzienā, īstenos savus principus, kamēr piekrāps pats savu dvēseli un zaudēs Debesis un mūžīgo dzīvību. Viņi upurēs godu un reliģiju sīku laicīgu priekštiesību dēļ. 4The Review and Herald, September 18, 1888 Am 345.3
Izvairieties no parādiem. Daudzas ģimenes ir trūcīgas, jo ir iztērējušas naudu, tiklīdz to ir saņēmušas. 5Counsels on Stewardship, 269. Am 345.4
Jums ir jāsaprot, ka cilvēks nedrīkst vadīt savu dzīvi tā, ka kļūst par parādnieku. [..]Ja cilvēks iekļūst parādos, viņš iekritis vienā no tīkliem, ko sātans izliek dvēselēm. [..] Am 345.5
Jebkādam nolūkam izlietota nauda, kas vēl nav nopelnīta, [393] ir slazds. 6Vēstule 6 3 , 1997. Am 345.6
Padoms kādam, kas dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Tu nedrīksti nonākt finansiālās grūtībās, jo fakts, ka esi parādā, vājina tavu ģimeni un atņem tev drosmi. Pat doma par to padara tevi gandrīz mežonīgu. Tev ir jāsamazina savi izdevumi un jācenšas aizstāt šo trūkumu savā raksturā. Tu vari un tev vajadzētu apņēmīgi papūlēties, lai kontrolētu savu tieksmi tērēt vairāk līdzekļu, nekā nopelni. 7Vēstule 4 8 , 1888. Am 345.7
Dieva lieta var saņemt pārmetumus. Pasaulei ir tiesības gaidīt stingru godīgumu no tiem, kas sevi sauc par Bībeles kristiešiem. Ja viens no mūsu ļaudīm ir nevērīgs pret godīgu maksāšanu, mēs visi esam bries-mās tikt uzskatīti par neuzticamiem. 8Liecības draudzei 5, 179. Am 346.1
Tiem, kas pretendē uz dievišķumu, vajadzētu izrotāt mācību, ko viņi apliecina, un nedot patiesībai iespēju tikt nonievātai viņu nepārdomātās rīcības dēļ. “Nepalieciet nevienam neko parādā,” saka apustulis. 9Turpat, 5:181, 182. Am 346.2
Padoms kādam, kurš ir parādā. Apņemies nekad vairs nenonākt parādos. Aizliedz sev tūkstošiem lietu, nevis nonāc parādā. Tas ir bijis tavas dzīves lāsts - nonākt parādā. Izvairies no tā kā no bakām. Am 346.3
Noslēdz svinīgu derību ar Dievu, ka ar Viņa svētību maksāsi savus parādus, un tad neesi nevienam neko parādā, pat ja tev jādzīvo no auzu putras un maizes. Ir tik viegli uzklāt galdu, iztērējot divdesmit piecus centus dažādām piedevām. Rūpējies par centiem, un dolāri paši par sevi parūpēsies. Grasis tur un grasis šur, kas tiek iztērēts šim un tam, drīz pārvēršas par dolāru. Aizliedz sev vismaz tik ilgi, kamēr esi parādā. [..] Nesvārsties, nekļūsti mazdūšīgs un nenovērsies. Ierobežo savas tieksmes, savu izdabāšanu ēstkārei, ietaupi centus un maksā parādus. [394] Atbrīvojies no tiem, cik vien ātri iespējams. Kad atkal būsi brīvs cilvēks, nebūdams nevienam parādā, būsi ieguvis šo lielo uzvaru. 10Counsels on Stewardship, 257. Am 346.4
Parādi iecietību pret neveiksmīgiem parādniekiem. Ja kāds ir parādā un patiešām nespēj izpildīt savus pienākumus, viņam nevajadzētu spiest darīt to, kas ir pāri viņa spēkiem. Viņam vajadzētu dot iespēju atbrīvoties no saviem parādiem un nenolikt viņu stāvoklī, kur viņš ir pilnībā nespējīgs pats kļūt brīvs no parādiem. Lai gan šādu rīcību var uzskatīt par taisnīgu, tā nav žēlastība un mīlestība uz Dievu. 11Manuskripts 46, 1900. Am 346.5
Galēju pozīciju briesmas. Daži nav piesardzīgi un nonāk parādos, no kuriem varēja izvairīties. Citi ir tik piesardzīgi, ka tas izskatās pēc neticības. Izmantojot savā labā apstākļus, mēs reizēm varam ieguldīt Am 347.1
līdzekļus tā, ka tas stiprina un ceļ, un tomēr stingri ievērot pareizus principus. 12Manuskripts 20, 1891 Am 347.2