[539]Ēdene tiks atjaunota. Ēdenes dārzs palika uz zemes vēl ilgi pēc tam, kad cilvēks bija izraidīts no tās patīkamajām takām. Kritušajai cil-vēcei vēl ilgi bija atļauts skatīties uz šķīstajām mājām, un ieeju uz tām sargāja eņģeļi. Pie ķerubu apsargātajiem vārtiem uz paradīzi atklājās dievišķā godība. Šeit Ādams un viņa dēli nāca pielūgt Dievu. Šeit viņi atjaunoja solījumu paklausīt likumam, kura pārkāpšana bija izraidījusi viņus no Ēdenes. Kad netaisnības straume pārņēma pasauli un cilvēku ļaunums bija iemesls viņu iznīcībai ūdens plūdos, roka, kas bija stādījusi Ēdeni, paņēma to prom no zemes. Noslēdzošajā atmaksas dienā, kad būs “jaunas Debesis un jauna zeme”, tā tiks atjaunota vēl lielākā godībā un krāšņumā nekā sākumā. Am 479.1
Tad tie, kas būs ievērojuši Dieva baušļus, elpos nemirstīgo enerģiju zem dzīvības koka zariem. Bezgalīgos laikmetos bezgrēcīgo pasauļu iemītnieki šajā prieka dārzā redzēs pilnīgā Dieva radīšanas darba paraugu, grēka lāsta neskartu, - paraugu tam, par ko būtu kļuvusi visa zeme, ja cilvēks būtu piepildījis Radītāja godības pilno plānu. 1Sentēvi un pravieši, 62. Am 479.2
Lielā glābšanas plāna rezultāts būs pilnīga pasaules atgriešana Dievam. Viss, kas grēka dēļ tika zaudēts, tiks atjaunots. Ne tikai cilvēks, bet arī zeme ir atpestīta, lai būtu mūžīga mājvieta paklausīgajiem. Sešus tūkstošus gadu sātans ir cīnījies, lai saglabātu savas īpašuma tiesības virs zemes. Tagad Dieva sākotnējais nolūks Viņa radītajā pasaulē ir [540] paveikts. “Visuaugstā svētie saņems savu valsti, un tā būs viņu īpašumā no mūžības līdz mūžībai - uz visiem laikiem!” (Dan. 7:18) 2Turpat, 342 Am 479.3
“ Atpirktā īpašuma atpestīšana .” Dieva sākotnējais nolūks, radot Zemi, ir piepildīts, tai kļūstot par mūžīgu atpestīto mājvietu. “Taisnie mantos zemi un vienmēr tajā mitīs.” (Ps. 37:29) Ir pienācis laiks, ko svētie vīri ir ilgodamies gaidījuši, kopš degošais zobens izraidīja pirmo pāri no Ēdenes, - laiks “atpirktā īpašuma atpestīšanai”. Zeme sākotnēji tika iedota cilvēkam kā viņa valstība, viņa dēļ tā nonāca sātana pārvaldībā un, ilgstoši atradusies spēcīgā ienaidnieka rokās, tā ir nodota atpakaļ cilvēkam, pateicoties atpestīšanas plānam. 3The Signs of the Times, December 29, 1909. Am 480.1
Visu, ko ir zaudējis pirmais Ādams, atjaunos otrais. Pravietis saka: “Bet tu esi sargtornis ganāmpulkam, Ciānas meitas cietoksnis - pie tevis nāks un atgriezīsies iepriekšējā varenība.” (Mih. 4:8) Pāvils norāda uz “atpirktā īpašuma atpestīšanu” (Ef. 1:14 KJV). Am 480.2
Dievs radīja zemi, lai tajā mājotu svētas, laimīgas būtnes. Šis nolūks tiks piepildīts, kad, atjaunota Dieva spēkā un atbrīvota no grēka un cie-šanām, tā kļūs par atpestīto mūžīgajām mājām. 4The Review and Herald, October 22, 1908. Am 480.3
Ēdenes mājas atdotas Ādamam. Pēc izraidīšanas no Ēdenes Ādama dzīve virs zemes bija ciešanu pilna. Katra mirstošā lapa, katrs upuris, katra slimība dabas pasaulē, katrs traips cilvēka šķīstumā bija jauns at-gādinājums par viņa grēku. Viņa nožēlas ciešanas bija šausmīgas, kad redzēja netaisnību vairojamies un kā atbildi uz saviem brīdinājumiem saņēma pārmetumus par grēka izraisīšanu. Ar pacietīgu pazemību viņš gandrīz [541] tūkstoš gadu nesa pārkāpuma sodu. Viņš uzticīgi nožēloja savu grēku, uzticējās apsolītā Glābēja nopelnam un mira cerībā uz augšāmcelšanu. Dieva Dēls izpirka cilvēka grēku un krišanu. Tagad, pateicoties salīdzināšanas darbam, Ādams ir atjaunots savā kādreizējā stāvoklī. Am 480.4
Prieka pilns viņš uzlūko kokus, kas kādreiz bija viņa prieks, - tos pašus kokus, kuru augļus bija plūcis nevainības un prieka dienās. Viņš redz vīnogulājus, ko viņa rokas bija kopušas, puķes, par kurām kādreiz viņam bija paticis rūpēties. Viņa prāts aptver redzētā realitāti, viņš saprot, ka šī patiešām ir atjaunotā Ēdene, kas tagad ir daudz jaukāka nekā tad, kad viņš tika izraidīts no tās. Glābējs vada viņu pie dzīvības koka un noplūc godības augli, aicinādams ēst. Ādams apskatās sev apkārt un redz savu ģimenes pulku atpirktu, stāvam Dieva paradīzē. Tad viņš nomet savu mirdzošo kroni pie Jēzus kājām un, krizdams Viņam pie krūtīm, apskauj Glābēju. Viņš aizskar zelta arfu, un Debesu velves atbalso uzvaras pilno dziesmu. “Cienīgs, cienīgs, cienīgs ir Jērs, kas tika nokauts un ir atkal dzīvs.” Ādama ģimene uztver melodiju un nomet savus kroņus pie Glābēja kājām, apbrīnā zemojoties Viņa priekšā. Am 481.1
Šīs atkalapvienošanās liecinieki ir eņģeļi, kas raudāja par Ādama krišanu un priecājās, kad Jēzus pēc savas augšāmcelšanās pacēlās Debesīs, atvērdams kapus visiem, kas tic Viņa vārdam. Tagad viņi redz atpestīšanas darbu pabeigtu un apvieno savas balsis slavas dziesmā. 5Lielā cīņa, 647, 648. Am 481.2
Zemes svētceļniekiem sagatavotas mājvietas. Bailes padarīt nākotnes mantojumu pārāk materiālu ir vadījušas daudzus padarīt to tikai par garīgu patiesību, kas neļauj mums uzlūkot to kā savas mājas. Kristus apliecināja saviem mācekļiem, ka Viņš ir devies sagatavot viņiem mājvietas Tēva namā. [542] Tie, kuri pieņem Dieva Vārda mācību, nebūs nezinoši jautājumā par Debesu mājvietu. [..] Cilvēku valoda nav piemērota, lai aprakstītu taisno atalgojumu. Tas būs zināms tikai tiem, kas to uzlūkos. Ierobežots prāts nespēj aptvert Dieva paradīzes godību. Am 481.3
Bībelē izglābto mantojums ir nosaukts par zemi. Tur Debesu Gans vada savu ganāmpulku pie dzīvības ūdens avotiem. Dzīvības koks nes augļus ik mēnesi, un koka lapas domātas tautām. Tur ir mūžīgi plūstošas upes, skaidras kā kristāls, un blakus tām koki met ēnu uz ceļa, kas sagatavots Kunga atpirktajiem. Šeit plašie līdzenumi pāriet skaistos pakalnos, un Dieva kalni paceļ savas cēlās galotnes. Šajos miera pilnajos līdzenumos Dieva ļaudis, kas tik ilgi bijuši svētceļnieki un ceļotāji, atradīs mājas. 6The Review and Herald, October 22, 1908. Am 482.1
Šeit ir mājas zemes svētceļniekiem. Šeit ir taisno drēbes, kā arī godības kroņi un uzvaras palmu zari. Viss, kas mūs ir mulsinājis, Dieva aizgādībā nākotnes pasaulē taps skaidrs. Tas, ko bija grūti saprast, atradīs izskaid-rojumu. Žēlastības noslēpumi atklāsies mums. Kur mūsu ierobežotais prāts redzēja tikai apjukumu un lauztus solījumus, mēs redzēsim vispil-nīgāko un skaistāko saskaņu. Mēs uzzināsim, ka bezgalīga mīlestība bija paredzējusi piedzīvojumus, kuri mums šķita visgrūtākie. Saprotot Viņa maigās rūpes, kas visām lietām kopā liek darboties mums par labu, mēs priecāsimies ar neizsakāmu prieku un godbijības pilni. [..] Am 482.2
Mēs esam ceļā uz mājām. Viņš, kurš mūs tik ļoti ir mīlējis, ka nomiris par mums, ir uzbūvējis mums pilsētu. Jaunā Jeruzāleme ir mūsu atpūtas [543] vieta. Dieva pilsētā nebūs skumjas. Tur nedzirdēs vairs ciešanu vaimanas, ne salauzto cerību un apraktās mīlestības kapa dziesmas. Drīz smaguma drēbes tiks nomainītas pret kāzu drēbēm. Drīz mēs būsim liecinieki Kunga kronēšanai. Tie, kuru dzīves būs bijušas apslēptas Kristū, tie, kuri uz šīs zemes būs cīnījušies labo ticības cīņu, atspīdēs Glābēja godībā Dieva valstībā. 7Liecības draudzei 9, 286, 287. Am 482.3
Atpestīto priekšrocības. Debesis ir laba vieta. Es ilgojos būt tur, re-dzēt savu mīļo Jēzu, kas atdeva savu dzīvību par mani, un būt pārvērsta Viņa godības pilnajā līdzībā. Ak, valoda nespēj izteikt nākotnes pasaules godību! Es slāpstu pēc dzīvajām straumēm, kas padara patīkamu mūsu Dieva pilsētu. Am 482.4
Kungs man rādīja citas pasaules. Man tika iedoti spārni, un eņģeļi pavadīja mani no pilsētas uz vietu, kas bija gaiša un pilna godības. Zāle tajā vietā bija dzīvīgi zaļa un putni vīteroja patīkamas dziesmas. Iedzīvotāji šajā vietā bija dažāda lieluma. Viņi bija cēli, majestātiski un jauki. Viņi nesa Jēzus līdzību, un viņu sejas izstaroja svētu prieku, kas atklāja šajā vietā esošo laimi un brīvību. Es vienam no viņiem jautāju, kāpēc viņi ir tik daudz jaukāki nekā tie, kas ir uz zemes. Atbilde bija: “Mēs esam dzīvojuši stingrā paklausībā Dieva pavēlēm un neesam krituši nepaklausības dēļ, kā tie, kas dzīvo uz zemes.” [.. ] Es lūdzu savu pavadošo eņģeli ļaut man palikt šajā vietā. Es nevarēju izturēt domu, ka man ir jāatgriežas atpakaļ tumšajā pasaulē. Tad eņģelis teica: “Tev ir jādodas atpakaļ. Ja būsi uzticīga, tad kopā ar 144 000 tev būs priekštiesība [544] apmeklēt visas pasaules un redzēt Dieva roku darbu.” 8Agrīnie raksti, 39, 40. Am 483.1
Debesu un zemes apvienotā ģimene. Tur atpestītie “atzīs, tāpat kā viņi ir atzīti”. Mīlestība un līdzjūtība, ko Dievs ir ielicis dvēselē, tur atradīs savu patiesāko un jaukāko izpausmi. Šķīstā saziņa ar svētajām būtnēm, saskanīgā sabiedriskā dzīve ar svētajiem eņģeļiem un uzticīga-jiem no visiem laikmetiem, kas ir mazgājuši savas drēbes un padarījuši tās baltas Jēra asinīs, svētās saites, kas saista kopā “visu ģimeni Debesīs un virs zemes”, - tas viss palīdz veidot atpestīto laimi. 9Lielā cīņa, 677. Am 483.2
Izglābtās tautas nezinās citu likumu, kā vien Debesu likumu. Visi būs laimīgi, apvienosies ģimenes, tērpušās slavā un pateicībā. Rīta zvaigznes kopā dziedās un Dieva dēli gavilēs aiz prieka, Dievam un Kristum kopā izsaucoties: “Grēka vairs nebūs, nāves vairs nebūs!” 10Pravieši un ķēniņi, 732, 733. Am 483.3
No tās debešķīgā prieka ainas [Kristus debesbraukšanas] līdz mums atbalsojas Kristus paša brīnišķīgie vārdi: “Es dodos pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.” Debesu ģimene un zemes ģimene ir viens. Mūsu dēļ Kungs pacēlās Debesīs, un mūsu dēļ Viņš dzīvo. “Tādēļ Viņš arī var pilnīgi izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, jo Viņš vienmēr ir dzīvs, lai par tiem iestātos.” (Ebr. 7:25) 11Laikmetu ilgas, 832. Am 483.4
Apsolījums ir drošs, kaut arī tā piepildīšanās kavējas. Jau sen mēs esam gaidījuši mūsu Glābēja atgriešanos, bet apsolījums vēl joprojām ir tikpat drošs. Drīz mēs būsim savās apsolītajās mājās. Tur Jēzus vadīs mūs pie dzīvās straumes, kas plūst no Dieva troņa, un paskaidros mums tumšos laikus, caur kuriem Viņš mūs ir vadījis uz šīs zemes, lai pilnveidotu mūsu raksturus. Tur mēs ar neaptumšotu [545] skatu ska-tīsimies uz atjaunotās Ēdenes skaistumu. Nometuši kroņus pie Glābēja kājām, ko Viņš uzlika uz mūsu galvām, un aizskarot savas zelta arfas, mēs piepildīsim visas Debesis ar slavu Viņam, kurš sēž uz troņa. 12Liecības draudzei 8, 245. Am 484.1
Lai viss, kas ir skaists mūsu zemes mājās, atgādina mums par kristāla upi un zaļajiem laukiem, par koku šalkām un dzīvajām straumēm, par mirdzošo pilsētu un baltās drēbēs tērptajiem dziedātājiem Debesu mājās - tajā skaistuma pasaulē, ko neviens mākslinieks nevar uzgleznot un neviena mirstīga mēle nevar aprakstīt. “Ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Kor. 2:9) 13The Review and Herald, July 11, 1882. Am 484.2