Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Beidzamais brīdinājums

    Un pēc tam es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, kam bija liela vara, un zeme tapa apgaismota no viņa spožuma; un tas sauca ar stipru balsi sacīdams: “Krituse, krituse ir lielā Bābele, un palikusi velniem par mājvietu un visiem nešķīstiem gariem par cietumu un visiem nešķīstiem un negantiem putniem par cietumu.” “Un es dzirdēju citu balsi no debesīm sakām: Izeita no viņas mani ļaudis, lai jūs viņai nepaliekiet par biedriem pie viņas grēkiem un lai jūs nedabūjat no viņas mocībām.”1LC 307.1

    Šī rakstu vieta rāda nākam laiku, kad notiks Bābeles izpostīšana, kas arī no otra eņģeļa Parādīšanās grāmatas 14. nodaļā pasludināta, un piemin tās samaitāšanas, kuras, kopš pasludināšanas 1844. gadā. ir iespiedušās dažādās Bābelē ietilpstošās apvienībās. Te tiek aprakstīts briesmīgs kristīgo stāvoklis. Ar katru atmestu patiesību tautas prāti top tumšāki, viņas sirds stūrgalvīgāka un cietāka, kamēr tā beidzot ir apmetusi sev apkārt neticamas augstprātības un iedomības vaļņus. Dieva dotos brīdinājumus viņi joprojām atstās neievērotus un spītēs viņa desmit baušļiem, kamēr beidzot nokļūs tik tālu, ka sāks vajāt tos, kas tos tura vēl svētus. Necienīgā apiešanās ar Kristus vārdiem un viņa ļaudīm rādīs, ka viņu neviens no pasaules bērniem vairs negodā. Tāpat kā baznīcas ir pieņēmušas spiritisma mācības, tāpat tāsatraisīs arī pēdējās saites, kas saista miesīgo prātu, un reliģijas apliecība taps par zemākā ļaunuma apsegu. Ticība spiritiskiem atklājumiem atver pavedinātājiem gariem un velnu mācībām durvis, un tādā kārtā baznīcās būs manāms šo ļauno garu iespaids.LC 307.2

    Par Bābeli, kuru pravietis izceļ acu priekšā, ir sacīts: “Viņas grēki ir kāpuši līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.”1 Viņa ir piepildījusi savu grēku mēru un samaitāšana taisās nākt pār viņu. Bet Dievam Bābelē vēl ir savi ļaudis, un pirms tā tiek piemeklēta un sodība nāk pār viņu, šos ļaudis ir jāaicina laukā: “Ka jums nebūtu daļa pie viņu grēkiem un ka nesaņemiet viņu mocības.” Tamdēļ šī kustība, kas izteikta eņģeļa atnākšanā, kurš ar savu debess godību apgaismo zemi un ar stipru balsi sauc un pasludina Bābeles grēkus. Sakarā ar viņa vēsti ir dzirdams sauciens: “Mani ļaudis, izejat no tās!” Šī pasludināšana kopā ar trešo eņģeļa vēsti iztaisa pēdējo zemes iedzīvotājiem doto biedinājumu. LC 308.1

    Briesmīgs ir gals, kuram pasaule pretī steidzas. Visi zemes spēki, kas ir apvienojušies karot pret Dieva baušļiem, izdos pavēli, ka visiem, “maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, brīviem kalpiem”2 būs jārīkojas pēc baznīcas paradumiem un jāsvētī neīsto sabatu. Visiem, kas liegsies paklausīt, valsts uzliks sodus un beidzot izdos rīkojumu, ka tie ar nāvi sodāmi. No otras puses Dieva likums prasa stingri ievērot tā Kunga dusēšanas dienu un piedraud visiem viņa priekšrakstu pārkāpējiem ar savu dusmību.LC 308.2

    Kam šis jautājums reiz skaidri izskaidrots un kas tomēr vienmēr Dieva likumus kājām min, gribēdams paklausīt cilvēku priekšrakstiem, tas pieņem zvēra zīmi. Ar to viņš apliecina uzticību tai varai, kurai viņš grib paklausīt Dieva vietā. No debesīm atskan biedinājums: “Ja kas to zvēru pielūdz un viņa bildi un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tas arī dzers no Dieva dusmu vīna, kas stiprs viņa bardzības biķerī ieliets.”3LC 308.3

    Tomēr neviens Dieva dusmību necietīs, kura sirds un sirdsapziņa nebūs sakarā nākuse ar patiesību un to atmetuse. Ir daudzi, kuriem nekad nav bijuse izdevība dzirdēt šī laika svarīgākās patiesības. Pienākums pret ceturto bausli nekad tiem nav ticis pietiekoši apgaismots. Viņš, kas lasa visu sirdis un izmeklē visus cēloņus neatstās nevienu, kas grib atzīt patiesību un to meklē, un nepieļaus ka viņi nopietnajās cīņas lietās tiktu maldināti. Viņa pavēle tautai nedrīkst tapt akli uzspiesta. katram jāiegūst pietiekoši gaismas, lai redzētu uz kuru pusi izšķirties.LC 309.1

    Dieva svētā dusas diena būs uzticības lielākais pārbaudīšanās akmens, jo viņš ir tas visvairāk apstrīdētais patiesības punkts. Kad pār cilvēkiem nāks pēdējais, galīgais pārbaudījums, tad tiks vilkta robeža starp tiem, kas Dievam kalpo, un starp tiem, kas viņam nekalpo. Neīstā svētdienas svētīšana, saskaņā ar zemes likumiem, būs piekrišana un uzticības solījums tai varai, kas pret Dievu ir naidīga, turpretim īstās dusas dienas svētīšana, paklausībā pret Dieva likumu, būs uzticības pierādījums Radītājam. Tanī laikā, kad viena cilvēku daļa par padošanās pierādījumu zemes varām pieņem zvēra zīmi, otra izvēlas sev Dieva zieģeli par liecību savai uzticībai pret dievišķo autoritāti.LC 309.2

    Priekš tam uzskatīja tos, kas nesa trešā eņģeļa vēstījuma patiesības, par tādiem, kas tikai saceļ bailes. Viņu pareģojumus, ka reliģiskā neiecietība Savienotās Valstīs ņems virsroku, ka baznīca un valsts apvienosies, lai vainotu tos, kas tura Dieva baušļus, uzskatīja par nepamatotiem un bezgaršīgiem. Tika droši apgalvots, ka šī zeme nekad nevar būt citāda, kāda tā agrāk bijuse: ticības brīvības aizstāve. Kad jautājums par pirmās nedēļas dienas svētīšanas piespiešanu būs tālu izplatījies, tad redzēs tik ilgi apšaubītā un neticamā notikuma tuvošanos un trešā eņģeļa vēstījuma piepildīšanos, un ar tādu spēku, kāds tai nekad agrāk nevarēja būt. LC 309.3

    Katrā laikmetā Dievs ir sūtījis savus kalpus sodīt grēkus kā pasaulē tā arī baznīcā. Bet ļaudis vēlas, lai viņiem sludinātu mīlīgi, jo tīrā neaizsegtā patiesība viņiem nav patīkama. Daudzi reformatori savu darbu sākdami ļoti uzmanīgi bijuši pret baznīcas un tautas grēkiem. Viņi cerēja ar kristīgās dzīves piemēru atgriezt ļaudis pie bībeles mācībām. Bet Dieva Gars nāca pār viņiem, kā pār Eliju, kam viņš pavēlēja sodīt bezdievīga ķēniņa un atkritušās tautas grēkus, un viņi nevarēja atturēties un nesludināt tās bībeles mācības, kuras viņi agrāk negribēja priekšā celt. Viņi runāja vārdus, kurus Kungs viņiem deva, nebīdamies no sekām, un ļaudis bija spiesti viņu brīdinājumus uzklausīt. LC 309.4

    Tādā kārtā tiks pasludināta trešā eņģeļa vēsts. Kad nāks laiks, kad tai ar lielāku spēku vajadzēs atskanēt, Kungs sūtīs pazemīgus strādniekus, kas vadīs tās sirdis, kas grib nodoties viņa darbam. Šos strādniekus padarīs par spējīgiem drīzāk svētā Gara svaidījums, nekā izglītošanās literāriskās iestādēs. Vīri pilni ticības un lūgšanas spēka tiks pamudināti iestāties ar svētu dedzību un sludināt vārdus, kurus Dievs viņiem dos. Bābeles grēki tiks celti atklātībā. Briesmīgās sekas no valsts rīcības, uzspiežot baznīcas paražas, spiritisma iejaukšanās, slepenā bet ātrā pāvesta varas pieaugšana — viss tiks atmaskots. Šie svinīgie brīdinājumi pamudinās ļaudis. Tūkstoši un atkal tūkstoši, kas tos vēl nebūs dzirdējuši, klausīsies un ņems tos vērā. Ar izbrīnīšanos viņi dzirdēs liecību, ka Bābele ir tagadējā krituse baznīca, kura, pateicoties savām kļūdām un grēkiem, nav pieņēmuse no debesīm sūtīto patiesību. Kad tauta ies pie saviem agrākiem skolotājiem uņ mācītājiem un jautās uztraukumā un nepacietībā degdama: “Vai lietas patiesi tā stāv?”, tad viņi sprediķos jo mīlīgi, lai apmierinātu iztraucēto tautu un savu pamodušos sirdsapziņu. Daudzi liegsies klausīt vienīgi cilvēku autoritātei un prasīs noteiktu: “Tā saka tas Kungs.” Kad griezīsies pie mācītājiem un gribēs dzirdēt viņu autoritāti, tad viņi tāpat kā agrāk farizeji dusmu pilni paskaidros, ka vēsts esot no sātana un uzkūdīs pūli, kam grēks ir mīļš, vajāt un apmelot šis vēsts nesējus.LC 330.1

    Cīņai plašumā ejot un ļaužu uzmanībai piegriežoties ar kājām mītiem Dieva baušļiem, sātans sāk uz- traukties. Vara un spēks kas pavada vēstnešus, saceļ viņu pretiniekos tikai dusmas. Mācītāji gandrīz pieliks pārcilvēciskas pūles, lai aizturētu gaismu, kas varētu apgaismot viņu ganāmos pulkus. Ar visiem viņu rīcībā atradošamies līdzekļiem viņi centīsies atturēt šo dzīvības jautājumu pārrunāšanu. Baznīca pieķersies pie pilsoniskās varas stiprās rokas, un šinī darbā katoļi un protestanti apvienosies. Pieņemoties kustībai par svētdienas svētīšanu, tiks pielietots likums pret tiem, kas tura Dieva baušļus. Viņus apliks ar naudas sodiem, tiem piedraudēs ar cietumu, citiem piedāvās lielas vietas un dažiem atalgojumus un visādus labumus, lai tikai piedabūtu viņus atsacīties no savas ticības: “Bet viņu negrozīgā atbilde ir: “Pierādiet ar Dieva vārdiem mūsu maldīšanos”— tā pati atbilde, kuru Luters deva kādreiz līdzīgos apstākļos. Pie tiesas vestie skaidri izliek un aizstāv patiesību, un kas viņus dzird, jūt vajadzību pildīt visus Dieva baušļus. Tādā kārtā gaisma nonāk pie daudziem, kas citādi nekad neko no patiesības nebūtu dzirdējuši. LC 330.2

    Apzinīgu turēšanos pie Dieva vārdiem uzskatīs kā sacelšanos. No sātana apstulboti vecāki būs asi un stingri pret savu ticīgu bērnu; kungs vai kundze apspiedīs savu apkalpotāju, kas turas pie Dieva baušļiem. Neviens vairs nepieķersies otram; bērniem atņems mantojumu un izdzīs no mājām. Burtiski piepildīsies Pāvila vārdi:“Visi, kas dievbijīgi grib dzīvot iekš Kristus Jēzus, taps vajāti.” Tā kā patiesības aizstāvji liegsies godāt svētdienu Dieva dusas dienas vietā, tad daži no viņiem taps cietumā mesti, citi izdzīti trimdā, un ar citiem apiesies kā ar vergiem. Cilvēku saprātam tagad viss tas liekas būt neiespējama lieta, bet notiks brīnišķīgas lietas, kad tiks atraisītas Dieva Gara saites, kas cilvēku saista, un viņi tiks atstāti sātana, šī Dieva priekšrakstu nīdētāja ziņā. Sirds var būt ļoti nežēlīga, kad viņā nav vairs mīlestība un Dieva bijāšana. LC 311.1

    Vētrai tuvojoties, daudzi, kas gan būs ticējuši trešai eņģeļa vēstij bet tomēr vēl nebūs svētījušies pa- tiesības paklausībā, mainīs savu stāvokli un pāries ienaidnieka rindās. Pievienodamies pasaulei un sadraudzēdamies ar viņa garu viņi būs sasniegnši to stāvokli, ka redzās lietas tai pašā gaismā,un kad pārbaudīšana nāks, viņi pāries vispārības pusē. Apdāvināti vīri ar saistošu izturēšanos, kas staigāja kādreiz patiesībā,liks darbā savas spējas, lai mānītu un maldinātu dvēseles. Viņi taps savu agrāko brāļu niknākie ienaidnieki. Kad īstās Dieva dusas dienas svētītājus vedīs tiesas priekšā, lai tie atbildētu par ticību,tad taisni atkritēji būs sātana rosīgākie ieroči, kas viņus apmelos un apsūdzēs un uzkūdīs valdniekus pret viņiem.LC 311.2

    Šinīs vajāšanās tā Kunga kalpu ticība vispirms tiks pārbaudīta. Viņi uzticīgi ir pasludinājuši brīdinājumu, raudzīdamies vienīgi uz Dievu un viņa vārdu. Dieva Gars darbojās pie viņu sirdīm un piespieda viņus runāt. Svētas dedzības dzīti un pilni Dieva gara un spēka viņi ķērās pie savu pienākumu izpildīšanas, nedomādami aukstasinīgi par sekām, bet tikai sludinādami to, ko Dievs lika viņiem mutē. Viņi nedomāja par savu pasaulīgo labumu, nedz pūlējās uzturēt savu slavu un dzīvību. Bet kad pretspēks un izsmiekls tiem vētraini virsū lauzīsies, daži pārvarēti izsauksies: “Kad mēs savu vārdu sekas būtu paredzējuši, mēs būtu mierīgi izturējušies.” Viņi ir visapkārt no grūtībām ielenkti. Sātans nikni kārdinādams tiem uzbrūk. Darbs, kuru viņi ir sākuši, rādās, iet tālu pāri viņu spēkiem un viņi nespēs to pabeigt. Viņiem draud iznīcība. Sajūsma, kas viņus apgaroja, ir zudusi; viņi nevar griezties atpakaļ. Tad savu visdziļāko nespēku sajuzdami, tie griežas pie Visuvarenā pēc palīdzības. Viņi atceras, ka vārdi, kurus viņi runājuši, nebija viņu vārdi, bet tā vārdi, kas viņiem pavēlēja pasludināt biedinājumu. Dieva lika patiesību viņu sirdīa un viņi nevarēja uzturēties to nepasludinājuši.LC 312.1

    Šos pašus pārbaudījumus Dieva vīri arī agrākos laikos ir cauri taisījuši. Viklifs, Huss, Luters, Tindals, Baksters, Veslijs, uzsvēra, ka visas mācības ir jāpārbauda ar bībeles palīdzību, un paskaidroja. ka no visa viņi grib atteikties, ko tā neapstiprina. Ar nepielūdzamu spēku trakoja vajāšanas pret šiem vīriem, un tomēr viņi nemitējās sludināt patiesību. Katrs baznīcas vēstures posms izceļas ar kautkādu jaunu attīstošos patiesību, kas bija piemērota Dieva ļaudīm katrā no šiem posmiem. Katra jauna patiesība, neskatoties uz to ka tiek ienīsta un neskatoties uz pretestību, tomēr izlaužas cauri; tie, kas tika svētīti ar viņas gaismu, tika kārdināti un pārbaudīti. Kad pienācis noteiktais laiks, Dievs sūta saviem ļaudīm kādu īpašu jaunu patiesību. Kas gan var uzdrošināties liegties un to nesludināt? Viņš pavēl saviem kalpiem piedāvāt pasaulei pēdējo žēlastības ieaicinājumu. Viņi var klusēt tikai par postu paši savām dvēselēm. Kristus vēstnešiem nav nekādas daļas par sekām. Viņiem jāizpilda savu pienākumu un sekas jāatstāj Dievam.LC 312.2

    Pretestībai niknākai topot Dieva kalpi atkal jūtas pārsteigti, jo viņiem šķiet, ka viņi ir vainīgi pie tāda iznākuma. Bet sirdsapziņa un Dieva vārdi apstiprina viņu rīcību par pareizu; un kaut arī pārbaudīšanas vēl turpinās, viņi tiek stiprināti, ka var tās vēl tālāk nest. Cīņa top noteiktāka un karstāka, bet ticība un drošums aug līdz ar vajadzību. Viņu liecība skan: “Mēs neuzdrošināmies kautko darīt pret Dieva vārdiem, viņa svētos baušļus šķirt un dalīt, vienu daļu atzīt par svarīgu un otru par nesvarīgu, cerēdami tā iegūt pasaules labvēlību. Kungs, kuram mēs kalpojam, spēj mūs atsvabināt. Kristus ir uzvarējis pasaules varas, vai mums būtu jābīstas pasaules spēkus, kas jau uzvarēti? Vajāšanas viņas dažādos veidos ir tā pamatprincipa attīstīšanās, kas pastāvēs tik ilgi, kamēr sātans pastāv un kamēr kristīgiem būs dzīvs spēks. Neviens cilvēks nevar Dievam kalpot, nesaceldams tumsības pulku pretestību. Ļaunie eņģeļi, baidīdamies, ka viņa iespaids varētu atņemt viņiem laupījumu, darīs tam asus uzbrukumus. Ļauni cilvēki, kuri jūtas no viņa priekšzīmīgas dzīves sodīti, savienosies ar tiem un vilinādami un kārdinādami mēģinās to šķirt no Dieva. Kad tādā ceļā negūs panākumus, tie mēģinās ar varu piespiest sirdsapziņu.LC 313.1

    Tomēr tik ilgi, kamēr Jēzus debesīs paliek par cilvēku vidutāju, valdnieki un tautas jutīs savaldošo svētā Gara iespaidu. Tas vēl vienmēr zināmā mērā pārvalda zemju likumus. Kad nebūtu šo likumu, tad pasaules stāvoklis būtu vēl ļaunāks, nekā v1ņš tagad ir. Kaut gan starp likumu devējiem ir daudz sātana ieroču, tomēr netrūkst arī Dieva ieroču tautu pirmajos vīros. Ienaidnieks iečukst saviem kalpiem nākt klajā ar tādiem priekšlikumiem, kas ļoti kavētu Dieva darbu; bet valstsvīri, kas to Kungu bīstas, svētu eņģeļu iespaidoti, šiem priekšlikumiem pretosies ar neapgāžamiem pierādījumiem. Tādā kārtā daži nedaudzi vīri noturēs veselu varenu ļaunuma straumi. Patiesības ienaidnieku pretestība tiks aizturēta un trešā eņģeļa vēsts varēs savu darbu darīt. Kad tad dos pēdējo biedinājumu, tas griezīs šo vadošo vīru uzmanību uz sevi un daži no tiem paklausīs patiesībai, un bēdu laikā stāvēs kopā ar Dieva ļaudīm.LC 314.1

    Eņģelis, kas piedalās trešā pasludināšanā, apgaismos ar savu godību visu pasauli. Tā tiks rādīts darbs, kas ar neredzētu spēku iet pār visu pasauli. Adventes kustība 1840.—1844. gados bija lielisks Dieva varenības atklājums; pirmā eņģeļa vēsts izgāja pasaulē no katras misijas stacijas, un dažās zemēs valdīja dzīva reliģiska interese, kāda pēc reformācijas 16. gadusimtenī nekur vairs nebija piedzīvota; bet visu to pārspēs trešā eņģeļa vēsts kustība.LC 314.2

    Notikums līdzināsies Vasaras svētku notikumiem. Kā svētais Gars, kā “agrais lietus” evaņģēlija sākumā tika dots, lai veicinātu jaukās sēklas uzdīgšanu, tāpat arī evaņģēlija beigās tiks dots “vēlais lietus”, lai gatavotu ražu. Tad lai nu mēs atzīstam, lai, cītīgi dzenamies atzīt Jehovu. “Viņš tiešam ausīs kā auseklis un nāks pie mums kā stiprs lietus, kā vēlais lietus slacina zemi.”1 “Un Ciānas bērni, priecājaties un līksmojaties iekš tā Kunga, sava Dieva jo viņš jums dos taisnības mācītāju un jums sūtīs lietn, agrēju lietu un vēlo lietu, kā papriekš.”2 “Un notiks pēdējās dienās, saka Dievs, ka es iziešu noLC 314.3

    sava Gara uz visu miesu.” “Un notiks, ka ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauc, taps izglābts.”1 Evaņģēlija lielais darbs noslēgsies ne ar mazāku Dieva varenības atklāšanos, ar kādu bija iezīmēts viņa sākums. Pravietojumi, kas piepildījās attiecībā uz agrā lietus izliešanos evaņģēlija sākumā, piepildīsies arī attiecībā uz vēlo lietu. Še ir atspirdzināšanas laiks, kuru apustulis Pēteris paredzēja, kad viņš sacīja: “Tāpēc atjaunojaties savā prātā un atgriežaties, ka jūsu grēki top izdeldēti, lai atspirgšanas laiki nāk no tā Kunga vaiga, un lai viņš Jēzu Kristu sūta, kas jums papriekš sludināts.”2LC 315.1

    Dieva kalpi ar gaišām svētā dedzībā starojošām sejām steigsies no vietas uz vietu un pasludinās debess vēsti. Tūkstošas balsis iznesīs biedinājumu pa visu zemi. Notiks brīnumdarbi, slimie tiks dziedināti un zīmes un brīnumi pavadīs ticīgos. Sātans arī strādā melu brīnumus, likdams pat cilvēku priekšā ugunim no debesīm krist. Tādā kārtā zemes iedzīvotāji tiks novesti pie izšķiršanās, tiem būs jāieņem stāvoklis. LC 315.2

    Vēsts tiks izplatīta netikvien ar pierādījumu palīdzību, bet arī pateicoties svētā Gara dziļai pārliecināšanai. Pierādījumi tika doti. Sēkla tika zemē iekaisīta, un tagad viņa uzdīgs un nesīs kūlīšus. Ar misijas strādnieku palīdzību izplatītā literatūra ir darījusi savu iespaidu; tomēr vēl daudzi, kuru dvēseles ir tapušas aizskārtas, ir tikuši aizkavēti patiesību pilnīgi saprast, vai pierādīt viņai savu paklausību. Bet tagad gaismas stari visur ļaužas cauri, patiesība paceļas visā savā skaidrumā, un Dieva bērni sarauj tās saites, ar kurām viņi bija saistīti. Gimenes saites, attiecības pret baznīcu tagad ir par bezspēcīgām, lai viņus atturētu. Patiesība ir jaukāka par visu. Neievērojot pret viņu sazvērējušos spēkus, liels skaits tomēr nostājas tā Kunga pusē.LC 315.3

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents