Neticīgie un skeptiķi
Kristus paziņoja, ka, tāpat kā Noa dienās, „tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana”. (Mateja 24:39) Kad tie, kuri sevi sauc par Dieva ļaudīm, apvienojas ar pasauli, kad pasaules greznība kļūst par baznīcas greznību, kad ikviens raugās nākotnē uz daudziem pasaulīgas labklājības gadiem, tad tik pēkšņi, kā uzplaiksnī zibens, pienāks gals viņu nepareizajām cerībām, kas vērstas nepareizā virzienā. Tieši tāpat, kā Dievs sūtīja Noa, lai brīdinātu pasauli par plūdu tuvošanos, Viņš sūtīja arī izredzētus vēstnešus, lai pasludinātu, ka tuvojas pēdējā tiesa. Tāpat kā Noa laikabiedri nicinoši smējās par taisnības sludinātāja paredzējumiem, tā Millera dienās daudzi tā saucamie Dieva ļaudis zobojās par brīdinājuma vārdiem.Lc 139.1
Nav iespējams atrast vēl pārliecinošākus pierādījumus tam, ka baznīcas bija aizgājušas no Dieva, kā viņu naids pret šo Debesu sūtīto vēsti.Lc 139.2
Tie, kuri pieņēma mācību par Kristus otro nākšanu, juta, ka ir laiks ieņemt noteiktu pozīciju. „Mūžības jautājumi viņiem kļuva reāli. .. Debesis bija nonākušas tuvu, un viņi jutās vainīgi Dieva priekšā.”11 Kristieši saprata, ka laiks ir īss, ka tas, kas viņiem ir jāizdara citu labā, jādara ātri. Šķita, ka viņu priekšā atvērta mūžība. Dieva Gars piešķīra spēku viņu aicinājumiem sagatavoties Dieva dienai. Viņu ikdienas dzīve bija rājiens remdenajiem baznīcas locekļiem. Viņi negribēja, lai viņus traucē izpriecās, naudas pelnīšanā un centienos gūt pasaulīgu godu. Šī iemesla dēļ viņi pretojās adventes ticībai.Lc 139.3
Pretinieki centās apkarot pētījumus, mācot, ka pravietojumi ir aizzīmogoti. Šādā veidā protestanti sekoja katoļu pēdās. Protestantu baznīcas paziņoja, ka lielu daļu no Dieva Vārda, īpaši to, kas attiecas uz mūsu laiku, nav iespējams saprast. Mācītāji paziņoja, ka Daniēla grāmatas un Atklāsmes grāmatas pravietojumi ir neaptverami noslēpumi.Lc 139.4
Bet Kristus bija norādījis Saviem mācekļiem uz pravieša Daniēla vārdiem: „Kas to lasa, lai saprot.” (Mateja 24:15, NKJV) Atklāsmes grāmata ir jāsaprot. „Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā. .. Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” (Atklāsmes 1:1,3; slīpraksts pievienots) „Lc 139.5
Svētīgs tas, kas lasa” — būs tādi, kas nelasīs; „un tie, kas klausās”- ir tādi, kas atsakās klausīties jebko, kas saistīts ar pravietojumiem. „..un tur to, kas šeit rakstīts” — daudzi atsakās ņemt vērā Atklāsmes grāmatas norādījumus. Neviens no šiem cilvēkiem nevar apsolīto svētību pieprasīt sev.Lc 139.6
Kā cilvēks var uzdrīkstēties mācīt, ka Atklāsme ir pāri cilvēka saprašanas spējām? Tā ir atvērta grāmata, atklāts noslēpums. Atklāsmes grāmata pievērš prātu Daniēla grāmatai. Abās ir svarīgi norādījumi par notikumiem pasaules vēstures beigās.Lc 139.7
Jānis redzēja briesmas, konfliktus un Dieva ļaužu galīgo atbrīvošanu. Viņš ziņo par noslēdzošajām vēstīm, kurām jānobriedina zemes raža vai nu Debesu noliktavai, vai iznīcības ugunij, lai tie, kuri novēršas no maldiem un pievēršas patiesībai, varētu uzzināt par briesmām un konfliktiem, kas viņus gaida.Lc 140.1
Kāpēc pastāv šī plaši izplatītā nezināšana par svarīgām Svēto Rakstu daļām? Tas ir rezultāts tumsas valdnieka apzinātām pūlēm slēpt cilvēkiem tās Bībeles daļas, kas atklāj viņa krāpšanas. Šī iemesla dēļ Kristus, atklāsmes Devējs, paredzot karu pret Atklāsmi, pasludina par svētīgu ikvienu, kurš lasa, dzird un ievēro pravietojumu.Lc 140.2