Spēks Grāmatā

Dr. Vulfs ceļoja pa visnecivilizētākajām valstīm bez aizsardzības, paciezdams grūtības un pakļauts neskaitāmām briesmām. Viņš cieta badu, tika pārdots kā vergs, trīs reizes notiesāts uz nāvi, viņam uzbruka laupītāji un vairākas reizes viņš gandrīz nomira no slāpēm. Reiz viņam tika atņemts viss, kas viņam piederēja, un viņš tika pamests, lai dotos simtiem jūdžu ar kājām, šķērsojot kalnus, sniegam sitoties sejā un basām kājām, kas no sasalušās zemes bija kļuvušas nejutīgas.Lc 147.3

Kad ļaudis brīdināja viņu neiet neapbruņotam pie mežoņiem, naidīgām ciltīm, viņš atbildēja, ka ir „nodrošināts ar ieročiem”- „ar lūgšanu, dedzību par Kristu un uzticību Viņa palīdzībai”. ^{*Attāls Turcijas reģions starp Afganistānu un Krieviju.}„Es esmu arī nodrošināts ar mīlestību uz Dievu un uz tuvāko savā sirdī, un manās rokās ir Bībele.”Lc 147.4

„Es jutu, ka mans spēks ir Grāmatā un ka tās varenība mani uzturēs.” ^{4W. H. D. Adams, In Perils Oft, 192.,201. 1pp.}Lc 147.5

Viņš turpināja strādāt, līdz vēsts bija izplatījusies lielā apdzīvotās pasaules daļā. Starp jūdiem, turkiem, persiešiem, indiešiem un citām tautībām un rasēm viņš izplatīja Dieva Vārdu dažādās valodās. Visur viņš sludināja Mesijas nākšanu.Lc 147.6

Buhārā Vulfs sastapa savrup dzīvojošu tautu, kurai bija mācība par Kunga drīzo nākšanu. „Arābiem Jemenā,” viņš stāstīja, „ir grāmata, ko sauc par Seeru, kas pareģo Kristus otro nākšanu un Viņa valdīšanu godībā. Viņi gaida lielos notikumus 1840. gadā.” „Es atradu Israēla bērnus no Dana cilts, .. kas kopā ar Rehaba bērniem gaida drīzu Mesijas nākšanu debesu padebešos.” ^{5Journal of the Rev. Joseph Wolff 377., 389. 1pp.}5Lc 147.7

Kāds cits misionārs līdzīgu ticību atrada Tatārijā, Austrumeiropas apgabalā. Tatāru priesteris viņam vaicāja, kad Kristus nāks otrreiz. Kad misionārs atteica, ka par to neko nezina, priesteris bija pārsteigts par šādu Bībeles skolotāja zināšanu trūkumu. Pamatojoties uz pravietojumiem, viņš apliecināja pats savu ticību, ka Kristus nāks ap 1844. gadu.Lc 147.8