Ticība saglabāta

Dieva Gars vēl joprojām palika ar tiem, kas steigšus neatteicās no saņemtās gaismas un neapsūdzēja adventes kustību. „Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. ‘Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts.’ Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” (Ebrejiem 10:3539)Lc 163.5

Šis padoms ir domāts draudzei pēdējās dienās. Tas skaidri pasaka, ka Kungs šķietami kavēsies nākt. Ļaudis, kuri šeit tiek uzrunāti, ir darījuši Dieva prātu, sekojot Viņa Gara vadībai un Viņa Vārdam, tomēr tie nevarēja saprast Viņa nolūkus savos piedzīvojumos. Viņi tika kārdināti šaubīties par to, vai viņus patiešām vada Dievs.” Šim laikam bija piemēroti vārdi „taisnais no ticības dzīvos”. Pievilto cerību nomākti, viņi spēja pastāvēt tikai ticībā Dievam un Viņa Vārdam. Atteikties no ticības un noliegt Svētā Gara spēku nozīmētu iet atpakaļ pazušanā. Viņu vienīgais drošais ceļš bija saglabāt no Dieva saņemto gaismu, turpināt meklēt Rakstos, pacietīgi gaidīt un būt nomodā, lai saņemtu tālāku gaismu.Lc 164.1