„Redzi, līgavainis nāk!”

Kristus kā Augstā Priestera nākšana uz vissvētāko vietu, lai šķīstītu svētnīcu (Daniēla 8:14), Cilvēka Dēla nākšana pie cienījamā Sirmgalvja (Daniēla 7:13) un Kunga nākšana uz Savu templi (Maleahija 3:1) ir viens un tas pats notikums. To ataino arī līgavaiņa nākšana uz kāzām līdzībā par desmit jaunavām Mateja evaņģēlija 25. nodaļā.Lc 172.1

Līdzībā „tie, kas bija gatavi”, kad līgavainis nāca, „iegāja ar viņu kāzu namā”. Šī līgavaiņa nākšana notiek pirms laulībām. Laulības attēlo notikumu, kad Kristus saņem Savu valstību. Svētā pilsēta, jaunā Jeruzāleme, valstības galvaspilsēta un simbols, tiek saukta par „līgavu, Jēra sievu”. Eņģelis sacīja Jānim: „Nāc, es tev parādīšu līgavu, Jēra sievu.” Pravietis saka: „Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva.” (Atklāsmes 21:9, 10)Lc 172.2

Līgava attēlo svēto pilsētu, un jaunavas, kuras izgāja ārā, lai satiktu līgavaini, attēlo draudzi. Atklāsmes grāmatā Dieva ļaudis ir raksturoti kā viesi kāzu mielastā. Viesi nevar būt līgava. Kristus saņems no cienījamā Sirmgalvja „varu, godību un valdīšanu”, jauno Jeruzālemi, Savas valstības galvaspilsētu, „sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu”. (Daniēla 7:14, Atklāsmes 21:2) Kad Viņš būs saņēmis valstību, Viņš nāks kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, lai atpestītu Savus ļaudis, kam jāpiedalās Jēra kāzu mielastā.Lc 172.3