Noslēdzošais darbs svētnīcā
Arī Mateja evaņģēlija 22. nodaļas līdzībā tiesa notiek pirms laulībām. Pirms kāzām ķēniņš ienāk, lai redzētu, vai visi viesi ir ģērbušies kāzu drēbēs, neaptraipīta rakstura tērpā, kas mazgāts Jēra asinīs (Atklāsmes 7:14). Dieva pārbaudē visi, kuriem ir kāzu drēbes, ir pieņemti un atzīti par cienīgiem ieņemt savu vietu Dieva valstībā un uz Viņa troņa. Šis rakstura pārbaudes darbs ir izmeklēšanas tiesa, noslēdzošais darbs augšā esošajā svētnīcā.Lc 172.6
Kad būs pārbaudītas un izlemtas visu to cilvēku lietas, kas visos laikmetos ir apliecinājuši Kristu, pārbaudes laiks būs beidzies un žēlastības durvis tiks aizslēgtas. Ar vienu īsu teikumu — „Kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza” — mēs tiekam aiznesti laikā, kad lielais glābšanas darbs būs pabeigts.Lc 173.1
Zemes svētnīcā, kad augstais priesteris Salīdzināšanas dienā iegāja vissvētākajā vietā, kalpošana pirmajā telpā noslēdzās. Arī tad, kad Kristus iegāja vissvētākajā vietā, lai veiktu pēdējo salīdzināšanas darbu, Viņš pabeidza savu kalpošanu pirmajā telpā. Pēc tam sākās kalpošana otrajā telpā. Kristus bija pabeidzis tikai daļu no Sava darba kā mūsu starpnieks, lai sāktu citu darba daļu. Viņš vēl joprojām grēcinieku labā pienes Savas asinis Tēva priekšā.Lc 173.2
Lai gan tā ir patiesība, ka cerības un žēlastības durvis, pa kurām astoņpadsmit gadsimtus grēcinieki bija atraduši pieeju pie Dieva, tika aizslēgtas, atvērtas tika citas durvis. Dievs vēl joprojām piedāvā grēku piedošanu, pateicoties Kristus aizlūgšanām vissvētākajā vietā. Vēl joprojām ir atvērtas durvis uz Debesu svētnīcu, kur Kristus kalpo grēcinieku labā.Lc 173.3
Tagad ļaudis varēja redzēt, kāda nozīme ir Kristus vārdiem Atklāsmes grāmatā, kas attiecās uz šo laiku: „Tā saka Svētais, Patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatver. .. Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt.” (Atklāsmes 3:7, 8)Lc 173.4
Tie, kuri ticībā seko Jēzum lielajā salīdzināšanas darbā, gūst labumu no Viņa starpniecības, bet tie, kuri gaismu atmet, labumu negūst. Jūdi, kuri atteicās ticēt Kristum kā Glābējam, nevarēja saņemt Viņa piedošanu. Kad Jēzus uzgāja Debesīs un iegāja Debesu svētnīcā, lai izlietu pār Saviem mācekļiem Savas starpniecības svētības, jūdi tika atstāti tumsā, lai turpinātu savu bezjēdzīgo upurēšanu. Durvis, pa kurām ļaudīm bija pieeja Dievam pirms tam, tagad bija slēgtas. Jūdi bija atteikušies meklēt Viņu vienīgajā veidā, kā Viņu varēja atrast- caur Debesu svētnīcu.Lc 173.5
Neticīgo jūdu stāvoklis ilustrē to bezrūpīgo un neticīgo stāvokli, kuri sevi sauc par kristiešiem, bet izvēlas nezināt par viņa Augstā Priestera darbu. Simboliskajā kalpošanā, kad augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā, visiem israēliešiem bija jāsapulcējas ap svētnīcu un jāpazemo savas sirdis Dieva priekšā, lai varētu saņemt grēku piedošanu un netiktu „izslēgti” no draudzes. Cik daudz būtiskāk ir šajā noslēdzošajā Salīdzināšanas dienā saprast Augstā Priestera darbu un zināt, kādi ir mūsu pienākumi!Lc 173.6
Noas dienās Debesis sūtīja vēsti pasaulei, un viņu glābšana bija atkarīga no tā, kā viņi izturējās pret šo vēsti (1. Mozus 6:69; Ebrejiem 11:7). Sodomas izpostīšanā visus, izņemot Latu un viņa meitas, aprija uguns, kas nāca no debesīm (1. Mozus 19). Tāpat bija Kristus dienās. Dieva Dēls paziņoja neticīgajiem tās paaudzes jūdiem: „Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:38) Raugoties uz pēdējām dienām, tas pats Bezgalīgais Spēks par tiem, kuri „nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi”, saka: „Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem.” (2. Tesaloniķiešiem. 2:10, 11) Kad cilvēki atmet Viņa Vārdu, Dievs atņem Savu Garu un atstāj viņus krāpšanām, ko viņi mīl. Bet Kristus vēl joprojām aizlūdz par cilvēci, un Dievs dos gaismu tiem, kuri to meklēs.Lc 173.7
Tiem, kuri saglabāja ticību adventei, pagājušais laiks 1844. gadā bija liels pārbaudījums. Gaisma, kas pievērsa viņu prātus augšā esošajai svētnīcai, bija viņu vienīgais atvieglojums. Gaidot un lūdzot viņi saprata, ka viņu lielais Augstais Priesteris bija sācis citu kalpošanas darbu. Sekojot Viņam ticībā, viņi saprata arī noslēdzošo draudzes darbu. Viņi skaidri saprata pirmo un otro eņģeļa vēsti, kā arī bija gatavi pieņemt svinīgo Atklāsmes grāmatas trešā eņģeļa brīdinājumu un sniegt to pasaulei.Lc 174.1