Brīvības likums
Daudzi reliģijas skolotāji apgalvo, ka Kristus ar savu nāvi ir atcēlis likumu. Daži saka, ka tas ir smags jūgs, un pretstatā likuma „verdzībai” viņi runā par „brīvību”, ko evaņģēlijs šķietami ļauj baudīt.Lc 186.5
Praviešiem un apustuļiem bija citi uzskati par svēto Dieva likumu. Dāvids saka: „Es staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm.” (Psalmi 119:45) Apustulis Jēkabs runā par desmit baušļiem kā par „pilnīgo svabadības likumu”. (Jēkaba 1:25) Atklāsmes saņēmējs Jānis izsaka svētības tiem, „kas ievēro Viņa baušļus, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā”. (Atklāsmes 22:14, NKJV)Lc 186.6
Ja būtu iespējams izmainīt likumu vai nolikt to malā, Kristum nebūtu bijis jāmirst, lai mūs glābtu no grēka soda. Dieva Dēls nāca, lai „paaugstinātu likumu un padarītu to godājamu”. (Jesajas 42:21) Viņš teica: „Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību”; „tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības.” „Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Mateja 5:17, 18; Psalmi 40:9)Lc 186.7
Dieva likums ir nemainīgs, tas atklāj tā Autora raksturu. Dievs ir mīlestība, un Viņa likums ir mīlestība. „Bauslības piepildījums ir mīlestība.” Dziesminieks saka: „Tava bauslība ir patiesība.” „Visi Tavi baušļi ir taisni.” Pāvils paziņo: „Bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds- svēts, taisns un labs.” (Romiešiem 13:10; Psalmi 119:142, 172; Romiešiem 7:12) Tādam likumam kā šis vajadzētu būt tikpat ilgtspējīgam kā tā Autoram.Lc 187.1
Atgriešanas un svētošanas darbs ir atvest cilvēkus atpakaļ pie Dieva, vadot viņus paklausīt Viņa likuma principiem. Sākumā cilvēki bija pilnīgā saskaņā ar Dieva likumu. Bet grēks attālināja viņus no Radītāja. Viņu sirdis sāka karot ar Dieva likumu. „Miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.” (Romiešiem 8:7) Bet „Dievs tik ļoti pasauli mīlēja, ka Viņš deva savu vienpiedzimušo Dēlu”, lai grēciniekus varētu salīdzināt ar Sevi un atjaunot viņu saskaņu ar Radītāju. Šī izmaiņa ir jaunpiedzimšana, bez kuras grēcinieki „nevar redzēt Dieva valstību”. (Jāņa 3:16, 13)Lc 187.2