Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Ļaunie eņģeļi stājas ceļā Dieva plāniem

    Ļaunie gari sākotnēji bija radīti bezgrēcīgi. Viņi bija tādi paši pēc savas dabas, spēka un godības, līdzinoties svētajām būtnēm, kuras tagad pilda Dieva vēstnešu uzdevumus. Bet grēka dēļ viņi ir krituši un apvienojušies, lai apkaunotu Dievu un iznīcinātu cilvēci. Kļuvuši par dumpiniekiem, viņi sadarbojas ar sātanu karā pret dievišķo autoritāti.Lc 205.1

    Vecā Derība min viņu eksistenci, bet laikā, kad Kristus bija virs zemes, ļaunie gari parādīja savu spēku visuzkrītošāk. Kristus bija nācis, lai glābtu cilvēkus, bet sātans bija nolēmis pārvaldīt pasauli. Viņam bija izdevies izveidot elku pielūgsmi pa visu zemi, izņemot Palestīnu. Kristus atnāca uz vienīgo zemi, kas nebija pilnībā pakļauta kārdinātājam, izstiepa Savas mīlestības rokas un aicināja visus atrast piedošanu un mieru Viņā. Tumsas eņģeļi saprata: ja Kristus misija būs veiksmīga, viņu valdīšanas laiks drīz beigsies.Lc 205.2

    Jaunā Derība skaidri apliecina, ka cilvēki ir bijuši dēmonu apsēsti. Šiem cilvēkiem ciešanas sagādāja ne tikai dabīgu cēloņu izraisītas slimības. Kristus atpazina tiešu ļauno garu klātbūtni un ietekmi. Dēmonu apsēstie cilvēki geraziešu zemē bija nožēlojami maniaki, kas locījās ar putām uz lūpām un trakoja. Viņi sita sev un apdraudēja ikvienu, kas pienāca viņiem tuvu. Viņu asiņojošie, izkropļotie ķermeņi un psihiski nelīdzsvarotais prāts iepriecināja tumsas valdnieku. Viens no dēmoniem, kas pārvaldīja cietējus, teica: „Mans vārds ir leģions, jo mūsu ir daudz.” (Marka 5:9) Romiešu armijā leģionā bija no trim līdz pieciem tūkstošiem cilvēku. Pēc Jēzus pavēles ļaunie gari bēga no saviem upuriem, atstājot tos pavisam mierīgus, saprātīgus un maigus. Bet dēmoni iedzina jūrā cūku ganāmpulku. Geraziešiem zaudējums bija lielāks nekā Kristus atnestā svētība, un viņi lūdza dievišķo Dziednieku aiziet (sk. Mateja 8:2334). Apsūdzēdams Jēzu zaudējumu dēļ, sātans pamodināja ļaudīs savtīgas bailes un kavēja viņus ieklausīties Kristus vārdos.Lc 205.3

    Kristus ļāva ļaunajiem gariem iznīcināt cūkas, lai norātu jūdus, kuri peļņas dēļ audzēja nešķīstus dzīvniekus. Ja Kristus nebūtu dēmonus iegrožojis, tie būtu iedzinuši jūrā ne tikai cūkas, bet arī to ganus un īpašniekus.Lc 205.4

    Turklāt Dievs pieļāva šo notikumu, lai mācekļi varētu būt liecinieki sātana cietsirdīgajai varai gan pret cilvēkiem, gan dzīvniekiem un lai viņus nepiekrāptu viņa maldināšana. Jēzus arī gribēja, lai ļaudis redz Viņa spēku salauzt sātana varu un atbrīvot viņa gūstekņus.Lc 205.5

    Lai gan Jēzus pats devās prom, cilvēki, kurus Viņš tik pārsteidzoši bija atbrīvojis, palika tur, lai pastāstītu par sava Labdara žēlastību.Lc 205.6

    Bībele min ari citus piemērus: sirofeniķietes meitu mocīja velns, ko Jēzus izdzina ar Savu vārdu (Marka 7:2530), kāds jaunietis, ko gars bieži meta „gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu” (Marka 9:1727), maniaks, ko mocīja nešķīsta dēmona gars, kas traucēja sabata mieru Kapernaumā (Lūkas 4:33—36). Glābējs viņus visus izdziedināja. Gandrīz katrā gadījumā Kristus uzrunāja dēmonu kā saprātīgu būtni, pavēlot tam nekad vairs nemocīt savu upuri. Dieva pielūdzējus Kapernaumā „izbailes pārņēma .., un viņi sacīja cits citam: ‘Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?’” (Lūkas 4:36)Lc 205.7

    Daži, lai iegūtu pārdabisku spēku, labprāt uzņēma sātanisku ietekmi. Protams, šiem cilvēkiem nebija konflikta ar dēmoniem. Šajā grupā ir iekļauti arī tie, kam bija buršanas gars- burvis Sīmanis, zīlnieks Elima un jaunā verdzene, kas sekoja Pāvilam un Sīlam Filipos (sk. Apustuļu darbi 8:9, 18; 13:8; 16:1618).Lc 206.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents