Zvērs ar jēram līdzīgiem ragiem
Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas pravietojumi saka, ka zvērs ar jēram līdzīgiem ragiem liks „zemei un tās iedzīvotājiem” pielūgt pāvēstību — tā simboliski attēlota kā zvērs, kas „līdzīgs leopardam”. Zvērs ar diviem ragiem aicinās „zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram”. Turklāt tas pavēlēs visiem, gan lieliem un maziem, gan bagātiem un nabagiem, brīviem un vergiem, pieņemt zvēra zīmi (Atklāsmes 13:1116). Zvērs ar jēram līdzīgiem ragiem attēlo Amerikas Savienotās Valstis. Šis pravietojums piepildīsies, kad ASV uzspiedīs svētdienas ievērošanu, ko Roma uzskata kā īpašu tās virsvaldības apliecinājumu.Lc 228.2
„Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet tā nāves brūce atkal tika dziedināta. Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu.” (Atklāsmes 13:3) Nāves brūce norāda uz pāvestības krišanu 1798. gadā. Pravietis saka, ka pēc tam „nāves brūce atkal tika dziedināta. Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu.” Pāvils apliecina, ka „netaisnais” turpinās savu krāpšanas darbu līdz pat pašam laika galam (2. Tesaloniķiešiem 2:38). „To pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra dzīvības grāmatā.” (Atklāsmes 13:8) Gan vecajā, gan jaunajā pasaulē pāvestība saņems pielūgsmi, jo svētdienai tiks parādīts īpašs gods.Lc 228.3
Kopš 19. gadsimta vidus pravietojumu pētnieki šo Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas vēsti ir nesuši pasaulē. Tagad mēs redzam notikumus, kas ātri virzās uz priekšu, lai piepildītu pareģojumu. Protestantu skolotāji tieši tāpat apstiprina svētdienas dievišķo autoritāti bez Bībeles pierādījumiem kā katoļu vadītāji. Apgalvojums, ka Dievs cilvēkiem sūta Savu sodu par svētdienas sabata pārkāpšanu, tiks atkārtots. To jau var dzirdēt.Lc 228.4
Romas baznīca ir pārsteidzoši vērīga. Tā spēj lasīt, kas notiek un kas notiks- ka protestantu baznīcas atzīst tās pārākumu, pieņemot viltus sabatu, un ka tās gatavojas ieviest to tāpat, kā katoļu baznīca to darīja pagātnē. Nav grūti uzminēt, cik ātri Roma nāks protestantiem palīgā šajā darbā.Lc 228.5
Romas katoļu baznīcu veido milzīga organizācija, kas atrodas pāvesta krēsla kontrolē. Miljoniem tās locekļiem visās zemēs ir dots pienākums būt uzticīgiem pāvestam, lai arī kāda būtu viņu tautība vai valdība. Lai gan viņi var zvērēt lojalitāti pret valsti, tomēr aiz tā stāv solījums paklausīt Romai.Lc 228.6
Vēsture stāsta par tās viltīgajām un neatlaidīgajām pūlēm iesaistīties nāciju sadursmēs un, iegūstot stabilu pamatu, turpināt īstenot savus mērķus, pat ja tas nozīmētu valdnieku un tautas iznīcināšanu. Lc 228.7
Roma lielās, ka tā nekad nemainās. Protestanti nesaprot, ko viņi dara, pieņemot Romas palīdzību, lai celtu godā svētdienu. Kamēr viņi ir pievērsušies savam nodomam, Roma cenšas atjaunot savu varu un atgūt zaudēto virsvaldību. Kad nostiprināsies princips, ka baznīca drīkst kontrolēt valsts varu un ka reliģiskus pienākumus drīkst ieviest ar laicīgiem likumiem- īsāk sakot, ka baznīcas un valsts vara drīkst pārvaldīt sirdsapziņu,- Romas uzvara ir nodrošināta.Lc 229.1
Protestantu pasaule uzzinās, kādi ir Romas nodomi, kad jau būs par vēlu, lai izbēgtu no tās slazda. Tā klusi pieņemas spēkā. Tās mācības ietekmē likumdošanas zāles, baznīcas, cilvēku sirdis. Tā nostiprina savus spēkus, lai gūtu virsroku, kad būs pienācis laiks triecienam. Iegūt izdevīgu stāvokli ir viss, ko tā vēlas, un tas tai jau tiek dots. Drīz visi, kuri tic un paklausa Dieva vārdam, saskarsies ar nopēlumu un vajāšanu.Lc 229.2