Atbrīvošana nāk

Pusnaktī Dievs atklāj Savu spēku, lai atbrīvotu Savus ļaudis. Uzlec saule, spīdēdama savā spēkā. Seko zīmes un brīnumi. Ļaunie ar šausmām vēro ainu, bet taisnie redz, ka tuvojas atbrīvošana. Dusmīgajās debesīs ir viena skaidra neaprakstāmas godības vieta. No turienes atskan Dieva balss, līdzīga daudzu ūdeņu balsij, kas saka: „Ir piepildīts!” (Atklāsmes 16:17)Lc 248.6

Šī balss satricina debesis un zemi. Ir spēcīga zemestrīce, „tik varena un stipra zemestrīce, kāda nav bijusi, kopš cilvēki dzīvo virs zemes”. (Atklāsmes 16:18) Daudzšķautņainas klintis tiek izmētātas uz visām pusēm. Jūra niknumā tiek sista kā ar pātagu. Orkāns gaudo kā dēmonu balsis. Zemes virskārta saplaisā. Šķiet, ka pazūd tās pamati. Ostas pilsētas, kas ļaunuma dēļ kļuvušas līdzīgas Sodomai, aprij satrakotie ūdeņi. „Lielā pilsēta Bābele” tiek „pieminēta Dieva priekšā, Viņš liek tai pasniegt Savas dusmības vīna kausu”. (Atklāsmes 16:19) Lieli krusas graudi dara savu iznīcības darbu. Lepnās pilsētas tiek pazemotas. Varenās pilis, kur cilvēki šķieduši savu bagātību, sadrūp acu priekšā. Cietumu sienas izjūk, un Dieva ļaudis ir atbrīvoti.Lc 248.7

Kapi atveras, un „daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam”. „Tie, kas Viņu dūruši”, kas smējās par Kristus nāves mokām un visniknākie pretinieki tiek pamodināti, lai redzētu uzticīgo un paklausīgo pagodināšanu. (Daniēla 12:2; Atklāsmes 1:7)Lc 249.1

Nežēlīgi zibeņi ietin zemi ugunīs. Cauri pērkonam noslēpumainas un briesmīgas balsis pasludina ļauno likteni. Tie, kas bija lielīgi un izaicinoši, cietsirdīgi pret ļaudīm, kuri ievēro Dieva baušļus, tagad dreb bailēs. Dēmoni trīc, kamēr vīri un sievas lūdz pēc žēlastības.Lc 249.2