Kunga diena

Pravietis Jesaja teica: „Tanī dienā cilvēki atmetīs savus sudraba un zelta elka dievus, ko viņi bija darinājuši pielūgsmei, aizmetīs tos projām žurkām un sikspārņiem un paslēpsies klinšu aizās un klinšu alās bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai zemei iedvestu bijību.” (Jesajas 2:20, 21)Lc 249.3

Tie, kas visu atdevuši Kristum, tagad ir drošībā. Pasaules priekšā, kā arī sastopoties ar nāvi viņi ir parādījuši savu uzticību Tam, kurš nomira par viņiem. Viņu sejas, kas nesen vēl bija tik bālas un vājas, tagad ir pārņēmusi godbijība. Viņu balsis paceļas uzvaras dziesmā: „Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb.” (Psalmi 46:24)Lc 249.4

Šiem svētās uzticības vārdiem paceļoties pie Dieva, pa atvērtajiem Debesu vārtiem plūst dievišķās pilsētas godība. Pie debesīm parādās roka, kas tur divas akmens plāksnes. Šis svētais likums, ko Dievs izteica Sinaja kalnā, tagad tiek atklāts kā tiesas standarts. Vārdi ir tik skaidri, ka ikviens var tos izlasīt, un tie pamodina atmiņas, kas no visiem prātiem aizslauka māņticības tumsu un maldu mācības.Lc 249.5

Ir neiespējami aprakstīt to cilvēku šausmas un izmisumu, kas mīdījuši kājām Dieva likumu. Lai iegūtu pasaules atzinību, viņi bija nolikuši malā likuma prasības un mācījuši citiem nepaklausīt tām. Tagad likums, ko viņi nicinājuši, notiesā viņus. Tie redz, ka viņiem nav attaisnojuma. Dieva likuma ienaidnieki iegūst jaunu izpratni par patiesību un pienākumu. Pārāk vēlu viņi saprot, ka sabats ir dzīvā Dieva zīmogs. Pārāk vēlu viņi ierauga smilšaino pamatu, uz kura ir cēluši. Viņi ir cīnījušies pret Dievu. Reliģijas skolotāji ir noveduši ļaudis iznīcībā, sakot, ka ved viņus uz paradīzi. Cik liela atbildība gulstas uz tiem, kas ieņem šo svēto amatu, cik šausmīgas sekas ir viņu neuzticībai!Lc 249.6