Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Satiekas divi Ādami

    Kad atpirktie ir nonākuši pie Dieva pilsētas, atskan uzvaras sauciens. Tūlīt satiksies abi Ādami. Dieva Dēls uzņems mūsu ciltstēvu — to, kuru Viņš bija radījis, kurš bija grēkojis un kura grēka dēļ uz Glābēja miesas ir krustā sišanas rētas. Kad Ādams ierauga naglu rētas, viņš pazemībā nometas pie Kristus kājām. Glābējs viņu pieceļ un aicina vēlreiz paskatīties uz Ēdenes mājām, no kurienes viņš sen atpakaļ bija izraidīts.Lc 252.2

    Ādama dzīve bija pilna ciešanām. Katra vīstoša lapa, katrs dzīvnieka upuris, katrs traips uz cilvēka šķīstā rakstura bija atgādinājums par viņa grēku. Viņš uzticīgi bija nožēlojis savu grēku un miris ar augšāmcelšanās cerību. Tagad, pateicoties grēku izpirkšanai, Ādams ir atgriezies savās Ēdenes mājās.Lc 252.3

    Prieka pilns viņš redz kokus, kas reiz bija viņa prieks un kuru augļus viņš pats bija vācis savās nevainības dienās. Viņš redz vīnakokus, ko pats savām rokām bija audzējis, tās pašas puķes, par kurām reiz viņam bija paticis rūpēties. Tā patiešām ir atjaunota Ēdene!Lc 252.4

    Glābējs ved Ādamu pie dzīvības koka un aicina viņu ēst. Viņš redz, cik daudzi no viņa ģimenes ir atpestīti. Viņš nomet savu kroni pie Jēzus kājām un apskauj Glābēju. Viņš aizskar arfas stīgas, un debesīs atbalsojas viņa uzvaras dziesma: „Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts.” (Atklāsmes 5:12) Apbrīnā zemojusies, Ādama ģimene nomet savus kroņus pie Glābēja kājām. Eņģeļi raudāja, kad Ādams krita grēkā, un viņi priecājās, kad Jēzus atvēra kapus visiem, kas ticēja Viņa vārdā. Tagad viņi redz pestīšanas darbu pabeigtu un apvieno savas balsis slavas dziesmā.Lc 252.5

    Pie „kristāla jūras, sajauktas ar uguni”, ir sapulcējušies tie, kas guvuši uzvaru „pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli”. Simt četrdesmit četri tūkstoši ir atpirkti no cilvēces, un viņi dzied jaunu dziesmu, Mozus un Jēra dziesmu (Atklāsmes 15:2, 3). Neviens cits, kā tikai simt četrdesmit četri tūkstoši, nevar iemācīties šo dziesmu, jo tā ir iemācīta tādos piedzīvojumos, kādi nav bijuši nevienai citai ļaužu grupai. „Šie ir tie, kas seko Jēram, kurp Tas arī ietu.” Šie, kas dzīvi paņemti uz Debesīm, ir „atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un Viņa Jēram”. (Atklāsmes 14:4, 5) Viņi ir izgājuši cauri tādam bēdu laikam, kāds nekad nav piedzīvots cilvēces vēsturē. Viņi ir izturējuši Jēkaba bēdu laika ciešanas. Viņi ir pastāvējuši bez starpnieka Dieva pēdējo sodību izliešanās laikā. Viņi ir „savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs”. „Viņu mutē nav melu, tie ir bez vainas” Dieva priekšā. „Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.” (Atklāsmes 7:14; 14:5; 7:16, 17)Lc 252.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents