Hieronīms padodas koncilam
Husa aizsardzības raksta pārkāpšana izsauca veselu dusmu vētru. Tāpēc koncils nolēma, ka nevis sadedzinās Hieronīmu, bet piespiedīs viņu atteikties no savas ticības. Viņam tika piedāvāta izvēle atsaukt savus vārdus vai mirt uz sārta. Slimības, cietuma skarbuma, neziņas un raižu nomocīts, šķirts no draugiem un Husa nāves satriekts, Hieronīms padevās. Viņš apņēmās pievērsties katoļu ticībai un atzina par pareizu koncila rīcību, notiesājot Viklifu un Husu, tomēr nenoliedzot „svētās patiesības” , ko viņi bija mācījuši.Lc 48.3
Bet, esot viens cietuma kamerā, viņš skaidri ieraudzīja, ko bija izdarījis. Viņš atcerējās Husa drosmi un uzticību un apdomāja savu patiesības noliegšanu. Viņš atcerējās dievišķo Meistaru, kas viņa dēļ pacieta krustu. Pirms atkāpšanās pat ciešanās viņš bija atradis mieru, pārliecināts par Dieva labvēlību. Tagad sirdsapziņas pārmetumi un šaubas mocīja viņa dvēseli. Viņš zināja, ka viņam būs jāatkāpjas vēl daudzos jautājumos, pirms Roma būs ar viņu mierā. Ceļš, ko viņš bija iesācis, varēja noslēgties tikai ar pilnīgu atkrišanu.Lc 48.4