Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Visšausmīgākie noziegumi

    Bet visšausmīgākais no briesmīgajiem noziegumiem baisajos gadsimtos bija Svētā Bartolomeja nakts slaktiņš. Francijas karalis, priesteru un baznīcas vadības mudināts, deva tam savu piekrišanu. Slaktiņa sākuma signāls bija zvans, kas nozvanīja nakts vidū. Tūkstošiem protestantu, kuri gulēja savās mājās, uzticoties karaļa godaprātam, tika izvilkti ārā un noslepkavoti.Lc 112.4

    Slaktiņš Parīzē turpinājās septiņas dienas. Ar karaļa pavēli tas tika izvērsts arī visās pilsētās, kur bija atrodami protestanti. Muižnieki un zemnieki, veci un jauni, mātes un bērni- visi tika slepkavoti vienlaikus. Kopā Francijā mira septiņi tūkstoši tautas labāko pilsoņu.Lc 112.5

    „Kad ziņas par slaktiņu sasniedza Romu, garīdznieku priekam nebija robežas. Lotringas kardināls apbalvoja vēstnesi ar tūkstoš zelta monētām, Svētā Andželo cietokšņa lielgabals nodārdināja priecīgu salūtu. Zvani zvanīja visos zvanu torņos, ugunskuri pārvērta nakti par dienu, un pāvests Gregors XIII kardinālu un citu baznīcas augstmaņu pavadībā devās garā procesijā uz Svētā Ludviga baznīcu, kur Lotringas kardināls nodziedāja „Te Deum”. .. Slaktiņam par godu tika izkalta piemiņas medaļa. .. Kāds franču priesteris .. runāja par „šo dienu, kas bija pilna laimes un prieka, kad vissvētākais tēvs uzzināja jaunumus un devās svinīgi pienest pateicību Dievam un svētajam Ludvigam.” 4Henry White, The Massacre o f St. Bartholomew, 14. nod., 34. par.Lc 112.6

    Tas pats gars, kas bija skubinājis rīkot Svētā Bartolomeja slaktiņu, vadīja arī revolūcijas ainas. Jēzus Kristus bija pasludināts par blēdi, un neticīgie franči kliedza: „Nost ar nelieti!”, ar to domādami Kristu. Zaimošana un ļaunprātība gāja roku rokā. Ar to Francija parādīja godu sātanam, bet Kristus ar Savu patiesību, šķīstumu un nesavtīgo mīlestību tika „sists krustā”.Lc 112.7

    „Kad tie būs beiguši savu liecību, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar tiem, tos uzvarēs un tos nokaus.” (Atklāsmes 11:7) Ateistiskā vara, kas valdīja Francijā revolūcijas un terora laikā, izveda šāda veida karu pret Dievu un Viņa Vārdu. Tautas sanāksme nobalsoja par Dieva pielūgsmes atcelšanu. Bībeles tika savāktas un publiski sadedzinātas. Valdība likvidēja visu, kas bija saistīts ar Bībeli. Tā atcēla iknedēļas atpūtas dienu, un tās vietā ļaudis katru desmito dienu veltīja nesvētām dzīrēm. Kristības un vakarēdiens tika aizliegts. Paziņojumi virs apbedīšanas vietām vēstīja, ka nāve ir mūžīgs miegs.Lc 113.1

    Bija aizliegta jebkāda reliģiskā kalpošana, izņemot „brīvības” un valsts pielūgsmi. „Parīzes konstitucionālais bīskaps tika izvests priekšā, .. lai paziņotu konventam, ka reliģija, ko viņš tik daudzus gadus bija mācījis, visādā ziņā bija garīdzniecības laicīgo interešu daļa, kam nebija nekāda pamata ne vēsturē, ne svētajā patiesībā. Svinīgi un skaidriem vārdiem viņš noliedza tā Dieva eksistenci, kura pielūgsmei bija veltījis savu dzīvi.” 5Scott, 1. sēj., 17. nod.Lc 113.2

    „Zemes iedzīvotāji priecāsies par tiem un būs līksmi, tie sūtīs dāvanas cits citam, jo šie divi pravieši mocīja visas zemes iedzīvotājus.” (Atklāsmes 11:10) Bezdievīgā Francija bija apklusinājusi divu Dieva liecinieku balsis. Patiesības vārds gulēja „miris” uz ielām, un tie, kas ienīda Dieva likumu, bija priecīgi. Ļaudis publiski meta izaicinājumus Debesu Ķēniņam.Lc 113.3

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents