Saprāta dieviete
„Visā valstī, kur vien iedzīvotāji gribēja parādīt, ka ir pilnībā nostājušies revolūcijas pusē, ļaudis atdarināja šo saprāta dievietes iecelšanas ceremoniju.” Lc 114.1
Kad „dieviete” bija ievesta konventā, tā vadītājs paņēma viņu pie rokas, pagriezās pret sanākušajiem un teica: „Mirstīgie, pārstājiet drebēt tā Dieva bezspēcīgo dusmu priekšā, ko jūsu bailes ir radījušas. No šī brīža neatzīstiet citu dievu kā vien Saprātu. Es jums piedāvāju tā cēlāko un šķīstāko tēlu. Ja jums ir vajadzīgi elki, upurējiet tikai tādiem kā šis.”Lc 114.2
„Pēc tam kad prezidents bija dievieti apskāvis, viņu iesēdināja greznos ratos un aizveda uz Notre Dame katedrāli, lai tā ieņemtu Dieva vietu. Šeit viņa tika uzcelta uz augsta altāra, un visi klāstošie viņu pielūdza.” Lc 114.3
Darbu, ko, steidzoties pretī Francijas sabrukumam, pabeidza ateisms, bija iesākusi baznīca. Revolūcijas šausmu aprakstītāji liecina, ka pie šīm pārmērībām vainojami karaļi un baznīca (sk. pielikumu). Neapšaubāmi taisnīga ir pret baznīcu vērstā apsūdzība. Pāvestīgā sistēma bija ietekmējusi karaļu prātus nostāties pret reformāciju. Uz nežēlībām, kas nāca no troņa, bija iedvesmojis Romas gars.Lc 114.4
Kur vien ļaudis pieņēma evaņģēliju, viņu prāti tika pamodināti. Tie sāka nomest važas, kas bija turējušas viņus nezināšanas un māņticības verdzībā. Karaļi to redzēja un trīcēja aiz bailēm zaudēt savu varu.Lc 114.5
Roma nevilcinājās iekvēlināt viņu nenovīdīgās bailes. 1525. gadā pāvests Francijas pārvaldniekam sacīja: „Šī mānija [protestantisms] ne tikai sakaus un iznīcinās reliģiju, bet arī visas valsts iekārtas, aristokrātiju, likumus, kārtību un dienesta pakāpes.” Pāvesta pārstāvis brīdināja karali: „Protestanti samulsinās gan pilsonisko, gan reliģisko kārtību. .. Tronis ir tikpat apdraudēts kā altāris.” Romai izdevās noskaņot Franciju pret reformāciju. Bībeles mācība ļaužu sirdīs iedēstīja taisnības, sātības un patiesības principus, kas ir tautas labklājības pamats. „Taisnība tautu paaugstina.” „Ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.” (Salamana pamācības 14:34, 16:12; sk. Jesajas 32:17) Cilvēks, kurš paklausa Dieva likumam, visuzticīgāk paklausīs un cienīs arī valsts likumus. Bet Francija aizliedza Bībeli. Gadsimtu pēc gadsimta godīgi, intelektuāli un morāli spēcīgi kristieši, kas bija gatavi ciest patiesības dēļ, bija vergi spaidu darbos uz kuģiem, mira uz sārtiem vai satrūdēja pazemes cietumos. 250 gadus pēc reformācijas sākuma tūkstoši atrada drošību vienīgi tad, ja pameta Franciju.Lc 114.6
„Šajā garajā laika posmā nebija franču paaudzes, kas nebūtu redzējusi evaņģēlija mācekļus bēgam no vajātāju neprātīgā niknuma, paņemot sev līdzi inteliģenci, mākslu, amata prasmes, kārtību, kurā viņi parasti bija labākie visā valstī, lai bagātinātu zemi, kurā viņi atrada patvērumu. .. Ja Francija būtu paturējusi visus, kuri tika padzīti, kāda .. varena, pārtikusi un laimīga valsts- paraugs visām citām nācijām- tā būtu bijusi! Bet akls un nelokāms fanātisms izdzina no tās ikvienu tikumības skolotāju, ikvienu kārtības aizstāvi, ikvienu godīgu troņa sargu. .. Līdz valsts sabrukums bija pilnīgs.” Sekas bija revolūcija ar visām tās šausmām.Lc 114.7