Saules un mēness aptumšošanās
25 gadus vēlāk parādījās nākamā pravietojumā minētā zīme- saules un mēness aptumšošanās. Sarunā ar Saviem mācekļiem uz Eļļas kalna Jēzus skaidri norādīja laiku, kad šis pravietojums piepildīsies. „ Tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu.” (Marka 13:24) 1260 dienas jeb gadi noslēdzās 1798. gadā. 25 gadus pirms tam vajāšanas bija gandrīz pilnībā beigušās. Pēc šīm vajāšanām bija pareģota saules aptumšošanās. Šis pravietojums piepildījās 1780. gada 19. maijā.Lc 125.4
Kāds aculiecinieks Masačūsetsā to aprakstīja šādi: „Biezs, melns mākonis izpletās pa visu debess jumu, izņemot šauru maliņu pie horizonta, un bija tik tumšs, kā parasti deviņos vasaras vakarā. ..Lc 125.5
Bailes, nemiers un godbijība pamazām pildīja ļaužu prātus. Sievietes stāvēja durvīs, skatīdamās ārā uz tumšo ainavu. Vīrieši atgriezās mājās no sava darba uz lauka. Galdnieki pameta savus instrumentus, kalēji- smēdes, tirgotāji- letes. Skolas tika slēgtas, un bērni nobijušies skrēja mājās. Ceļotāji lūdza patvērumu tuvējās saimniecībās. ‘Kas nu būs?’ bija jautājums, ko uzdeva ikviena sirds un lūpas. Šķita, ka tūlīt sāksies viesuļvētra vai pienākusi tiesas diena un visu lietu gals.”Lc 125.6
„Ļaudis aizdedza sveces, un kamīna uguns dega tik spoži kā rudens vakarā, kad nav mēness. .. Mājputni laidās uz savām laktām gulēt, lopi pulcējās pie ganību vārtiem un bauroja, vardes kurkstēja, putni dziedāja vakara dziesmas, un sikspārņi lidinājās apkārt. Bet cilvēki zināja, ka nakts vēl nav pienākusi. ..Lc 125.7
Draudzes sanāca kopā daudzās .. vietās. Iepriekš nesagatavoto svētrunu panti viennozīmīgi bija tādi, kas norādīja- šī tumsa piepilda Bībeles pravietojumu. .. Visdziļākā tumsa bija īsi pēc vienpadsmitiem.” Lc 125.8
„Lielākajā valsts daļā dienas laikā bija tik tumšs, ka cilvēki, neiedeguši sveces, nespēja ne pateikt, cik rāda pulkstenis, ne arī paēst vai veikt mājas soli.” Lc 126.1