41. Nodaļa—Nepilnīgi Priekšstati Par Mātes Darbu

[248]Iedomāta mocekle. Daudzas mājas ir padarītas ļoti nelaimīgas tās namamātes nemitīgās sūrošanās dēļ, kura ar riebumu novēršas no saviem vienkāršajiem mājas pienākumiem necilajā mājas dzīvē. Viņa raugās uz savām rūpēm un pienākumiem kā uz grūtībām, un tas, kas uzņemts ar prieku, varētu būt ne tikai patīkams un interesants, bet arī ienesīgs, kļūst tikai par smagu darbu. Viņa raugās uz savas dzīves ver-dzību ar riebumu un iedomājas, ka ir mocekle.Am 214.1

Tā ir patiesība, ka mājas dzīves kārtība ne vienmēr norit gludi. Ir tik daudz, kas pārbauda pacietību un atņem spēku. Lai gan mātes nav atbil-dīgas par apstākļiem, kurus tās nevar kontrolēt, mēs nevaram noliegt, ka apstākļi neradītu lielas pārmaiņas mātes dzīves darbā. Viņu vaina sākas, kad apstākļiem ļauj kontrolēt un mainīt principus, kad viņas kļūst nogurušas un nav uzticīgas savai augstajai atbildībai un atstāj novārtā savus pienākumus.Am 214.2

Sieva un māte, kura cēli uzvar grūtības, kurās citi noslīkst un padodas pacietības un gara spēka trūkuma dēļ, ne tikai kļūst stipra pati, darot savu pienākumu, bet viņas pieredze kārdinājumu un šķēršļu uzvarēšanā padara viņu par ietekmīgu palīgu citiem - gan ar vārdiem, gan ar paraugu. Daudzi, kam klājas labi labvēlīgos apstākļos, šķiet, pārcieš rakstura pārveidošanu dzīves likstās un pārbaudījumos. Viņi kļūst sliktāki proporcionāli savām grūtībām. Dievs nav paredzējis, ka mums jāatrodas apstākļu pakļautībā. ^{1The Signs of the Times, November 29, 1877.} Am 214.3

[249]Grēcīgas neapmierinātības uzturēšana. Ļoti daudzi vīri un bērni, kas mājās neatrod neko pievilcīgu un kas pastāvīgi tiek sagaidīti mājās ar rājieniem un pārmetumiem, meklē mierinājumu un izpriecas ārpus mājām, krogā vai kādā citā aizliegtā izpriecu vietā. Sieva un māte, aizņemta savās mājsaimniecības rūpēs, bieži nepadomā par laipniem vārdiem, kas vīram un bērniem padarītu mājas patīkamas, pat ja viņa izvairās runāt par savām personīgajām nepatikšanām un grūtībām viņu klātbūtnē. Kamēr viņa gatavo ēdienu vai kaut ko šuj, vīrs un dēli iet un nāk kā svešinieki.Am 215.1

Lai gan mājas saimniece var veikt savus pienākumus ar ārēju precizi-tāti, viņa pastāvīgi var apraudāt verdzību, kurai ir nolemta, un pārspīlēt savas atbildības un ierobežojumus, salīdzinot savu likteni ar to, ko viņa uzskata par augstāku sievietes dzīvi. [..] Kamēr viņa neauglīgi ilgojas pēc citādākas dzīves, viņa baro savu grēcīgo neapmierinātību un padara mājas ļoti nepatīkamas vīram un bērniem. ^2Turpat. Am 215.2

Aizņemta pasaules muļķībās. Sātans ir sagatavojis patīkamas un pievilcīgas lietas gan vecākiem, gan bērniem. Viņš zina, ka iegūs daudz, ja atstās savu krāpniecisko ietekmi uz māti. Pasaules ceļi ir pilni divko-sības, krāpšanas ciešanu, bet tie ir padarīti vilinoši. Ja bērni un jaunieši netiks rūpīgi mācīti un disciplinēti, viņi noteikti nomaldīsies no ceļa. Ja viņiem nebūs stabilu principu, viņiem būs grūti pretoties kārdinājumiem. ^{3The Review and Herald, June 27, 1899}Am 215.3

Nevajadzīgu nastu uzņemšanās. Daudzas mātes pavada savu [250]laiku, darot nevajadzīgus niekus. Viņas velta visu savu uzmanību laicīgām lietām un neapstājas, lai padomātu par to, kas saistīts ar mūžīgajām interesēm. Cik daudzas atstāj novārtā savus bērnus, un mazie izaug rupji, skarbi un neaudzināti. ^{4The Signs of the Times, July 22, 1889.}Am 215.4

Ja vecākiem, īpaši mātēm, ir patiesa izpratne par svarīgo, atbildīgo darbu, ko Dievs viņiem ir uzticējis, viņi tik daudz neiesaistīties darīšanās, kas saistītas ar viņu kaimiņiem un ar kurām viņiem nav nekā kopīga. Viņi neies no mājas uz māju, lai cits citu aprunātu, kavējoties pie savu kaimiņu kļūdām, nepareizās rīcības un trūkumiem. Viņi lielā mērā izjutīs rūpes par saviem bērniem un neatradīs laiku kaimiņu nopelšanai. ^{5Liecības draudzei 2, 466.} Am 216.1

Ja sieviete meklē spēku un mierinājumu un Viņa bijībā cenšas darīt savus ikdienas pienākumus, viņa iemantos sava vīra cieņu un uzticību un redzēs bērnus izaugam par nobriedušiem, godājamiem vīriešiem un sievietēm ar morālu stāju rīkoties pareizi. Taču mātes, kas neizmanto tagadējās iespējas un ļauj savus pienākumus un nastas nest citiem, atklās, ka viņu atbildība ir tāda pati, un viņas pļaus rūgtumu, ko ir sējušas ar savu bezrūpību un nevērību. Viņām nav iespēju strādāt šajā dzīvē. Ražu noteiks sētās sēklas raksturs. ^{6The Signs of the Times, April 4, 1911.}Am 216.2