49. Nodaļa—Mātes Palīgi
[282]Bērni - ģimenes uzņēmuma partneri. Bērniem, tāpat kā vecākiem, ir svarīgi pienākumi mājās. Viņiem vajadzētu mācīt, ka viņi ir daļa no ģimenes uzņēmuma. Viņi ir pabaroti, apģērbti, mīlēti un aprūpēti, un viņiem vajadzētu atsaukties uz šīm daudzajām žēlastībām, pildot savu daļu mājas pienākumu un radot prieku ģimenē, kuras locekļi viņi ir. Am 245.1
Lai ikviena māte māca saviem bērniem, ka viņi ir ģimenes uzņēmuma locekļi. Ikvienam ģimenes loceklim vajadzētu uzņemties šo atbildībus tik uzticīgi, kā draudzes locekļi uzņemas atbildību draudzes attiecībās.Am 245.2
Lai bērni zina, ka viņi palīdz tēvam un mātei, izpildot mazus uzde-vumus. Dodiet viņiem kādu darbu un sakiet, ka pēc tam viņiem būs laiks rotaļām. Am 245.3
Bērniem ir aktīvs prāts, un viņi ir jānodarbina praktiskās dzīves nastu nešanā. [..] Vecākiem nevajadzētu ļaut bērniem pašiem izvēlēties sev nodarbošanos. Vecākiem vajadzētu kontrolēt šo jautājumu. Am 245.4
Vecākiem un bērniem ir pienākumi. Vecākiem ir pienākums pa-barot, apģērbt un izglītot savus bērnus, un bērniem ir pienākums kalpot vecākiem ar priecīgu, nopietnu uzticību. Ja bērni pārtrauc izjust savu pienākumu dalīties darbā un nastās ar saviem vecākiem, tad - kā viņiem patiktu, ja vecāki pārstātu just pienākumu rūpēties par viņiem? [283] Pārtraucot pildīt pienākumus, kas viņiem uzticēti un kas ļauj viņiem būt noderīgiem, un kas atvieglo vecāku nastas, izdarot to, kas var būt nepatī-kams un prasīt daudz pūļu, bērni palaiž garām savu iespēju iegūt visvēr-tīgāko izglītību, kas viņus sagatavos būt noderīgiem nākotnē. Am 245.5
Dievs grib, lai visu ticīgo bērni jau agri tiek mācīti palīdzēt nest nastas, kas vecākiem ir jānes, rūpējoties par viņiem. Viņiem ir dota daļa mājas kā viņu istabas, un viņiem ir tiesības un privilēģija būt ģimenes padomē. Dievs prasa vecākiem pabarot un apģērbt bērnus, bet vecāku un bērnu pienākumi ir savstarpēji. Bērniem tiek prasīts cienīt un godāt savus vecākus. Am 246.1
Vecāki nav savu bērnu vergi, upurējot sevi, kamēr bērniem ir ļauts uzaugt bezrūpībā un vienaldzībā, ļaujot visām nastām gulties uz viņu vecākiem. Am 246.2
Ar nepareizu laipnību tiek mācīts laiskums. Bērniem jau agri vajadzētu mācīt būt noderīgiem, parūpēties par sevi un palīdzēt citiem. Daudzas meitas šajā laikmetā bez sirdsapziņas pārmetumiem noraugās, kā mātes strādā, gatavo ēst, mazgā un gludina, kamēr viņas sēž viesistabā un lasa stāstus, ada, tamborē vai izšuj. Viņu sirdis ir tik nejūtīgas kā akmens.Am 246.3
No kurienes šīs kļūdas rodas? Kas parasti ir vainīgs? Nabaga piekrāptie vecāki. Viņi neraugās uz bērnu nākotnes labumu un savā aplamajā mīlestībā ļauj viņām laiski sēdēt vai darīt to, kam ir maza nozīme, kas neprasa prāta un muskuļu izmantošanu, un tad aizbildina savas laiskās meitas, jo viņas ir vājas. Kas viņas ir [284] padarījis vājas? Daudzos ga-dījumos tā ir bijusi vecāku nepareizā rīcība. Pietiekams kustību dau-dzums mājas darbos uzlabotu gan prātu, gan miesu, bet bērniem tas tiek liegts nepareizu uzskatu dēļ, līdz viņi vairs negrib strādāt. Am 246.4
Ja jūsu bērni nav pieraduši strādāt, viņi ātri nogurst. Viņi sūdzēsies par muguras sāpēm, par sāpēm plecos un par nogurušiem locekļiem. Un jūs būsit briesmās, parādot līdzjūtību un izdarot darbu paši, nevis ļaujot viņiem nedaudz ciest. Lai sākumā bērnu nasta ir viegla, un tad lai tā katru dienu pakāpeniski palielinās, līdz viņi var izdarīt pietiekami daudz, nekļūstot noguruši. Am 247.1
Laiskuma briesmas. Man rādīja, ka no laiskuma rodas daudz grēku. Aktīvas rokas un prāti neatrod laika pievērst uzmanību katram kārdinājumam, ko ierosina ienaidnieks, bet laiskas rokas un smadzenes ir gatavas sātana pārvaldībai. Prāts, ja tas nav pietiekami nodarbināts, kavējas pie nepareizām lietām. Vecākiem vajadzētu mācīt bērniem, ka laiskums ir grēks. Am 247.2
Nav nekā, kas vēl drošāk vadītu pie ļaunā, kā tas, ja bērniem atņem visas nastas, atstājot viņus laiskā un bezmērķīgā dzīvē, nedarot neko vai arī nodarbinot sevi, kā viņiem pašiem patīk. Bērnu prāts darbojas aktīvi, un, ja tos nenodarbinās ar to, kas ir labs un lietderīgs, viņi neizbēgami pievērsīsies tam, kas ir slikts. Lai gan ir pareizi un vajadzīgi atpūsties, viņiem ir jāmāca arī strādāt un noteiktas stundas pavadīt fiziskā darbā, kā arī lasot un mācoties. Raugieties, lai viņiem ir nodarbošanās, kas piemērota viņu gadiem, un lai viņiem būtu noderīgas un interesantas grāmatas. Am 247.3
Drošākais sargs ir lietderīga nodarbošanās. Viens no drošāka-jiem bērnu sargiem ir noderīga nodarbošanās. Ja viņi būtu [285] audzināti čaklos ieradumos un viņu stundas būtu lietderīgi izmantotas, viņiem nebūtu laika gausties par savu likteni vai nodoties laiskai sapņošanai. Viņiem nedraudētu lielas briesmas izveidot ļaunus ieradumus vai atrasties ļaunā sabiedrībā. Am 247.4
Ja vecāki ir tik nodarbināti ar citām lietām, ka nevar nodarbināt savus bērnus lietderīgā darbā, viņus nodarbinās sātans. Am 247.5
Bērniem vajadzētu mācīties nest nastas. Vecākiem vajadzētu sa-prast, ka vissvarīgākā mācība, kas bērniem jāapgūst, ir tas, ka viņiem ir jānes sava daļa mājas nastu. [.. ] Vecākiem vajadzētu mācīt saviem bērniem plaši raudzīties uz dzīvi, saprotot, ka viņiem ir jābūt noderīgiem pasaulē. Mājās gudras mātes uzraudzībā zēniem un meitenēm vajadzētu saņemt savas pirmās pamācības dzīves nastu nešanā. Am 248.1
Bērna izglītošana uz labu vai uz ļaunu sākas agrīnajos gados. [..] Ve-cākajiem bērniem vajadzētu palīdzēt rūpēties par jaunākajiem ģimenes locekļiem. Mātei nevajadzētu sevi pārslogot, darot darbu, ko var un ko vajadzētu darīt bērniem. Am 248.2
Dalīšanās nastās sniedz gandarījumu. Palīdziet, vecāki, saviem bērniem darīt Dieva gribu - uzticīgi veikt pienākumus, kas viņiem kā ģimenes locekļiem ir jādara. Tas viņiem dos vērtīgu pieredzi. Tas mācīs viņiem, ka nav jākoncentrējas uz domām par sevi, nav jādara tikai tas, kas patīk, vai jāizklaidē sevi. Pacietīgi audziniet viņus darīt savu daļu ģimenes labā, ar savām pūlēm gūt arvien lielākus panākumus un dalīties tēva, mātes, brāļu un māsu nastās. [286] Tā viņi gūs gandarījumu, zinot, ka patiešām ir noderīgi. Am 248.3
Bērnus var audzināt būt noderīgiem. Viņi ir dabiski aktīvi un tiecas būt nodarbināti. Šo aktivitāti ir iespējams izkopt un pavērst pareizā virzienā. Bērniem, kad viņi ir mazi, var mācīt ik dienas uzņemties savas vieglās nastas, katram uzticot īpašu uzdevumu, kas viņam jāpaveic un par ko viņš ir atbildīgs vecākiem vai audzinātājam. Tā viņi mācīsies uzņemties pienākumu nastu, vēl būdami mazi. Viņu mazo uzdevumu veikšana kļūs par prieku un radīs laimes sajūtu, ko var gūt tikai ar labiem darbiem. Viņi pieradīs pie darba un pienākumiem un atradīs prieku darbā, saprotot, ka dzīvē ir daudz svarīgāku lietu par sevis izklaidēšanu. [..]Am 248.4
Darbs bērniem nāk par labu. Viņi ir priecīgāki, ja ir lietderīgi nodar-bināti lielu laika daļu. Pēc veiksmīgas uzdevumu veikšanas viņi savus nevainīgos priekus baudīs ar lielāku dedzību. Darbs stiprina gan mus-kuļus, gan prātu. Mātes var savus bērnus padarīt par vērtīgiem maziem palīgiem. Mācot viņiem būt noderīgiem, viņas var gūt zināšanas par cilvēka dabu, kā izturēties pret šīm jaunajām un nepieredzējušajām būtnēm un kā uzturēt savas sirdis siltas un jaunības prieka pilnas, esot saskarsmē ar bērniem. Tāpat kā bērni raugās uz vecākiem uzticībā un mīlestībā, tā viņi var raudzīties uz mīļo Glābēju, lai rastu palīdzību un vadību. Bērni, kuri ir pareizi audzināti, gadiem ejot, iemācās mīlēt darbu, kas atvieglo viņu draugu nastas. Am 248.5
Nodrošina garīgu līdzsvaru. Veicot bērniem norādīto darbu, viņu atmiņa var tikt stiprināta un prāts iegūt pareizo līdzsvaru, [287] kā arī raksturs var iegūt nosvērtību. Diena un tās mazo pienākumu rutīna liek domāt, rēķināt un plānot savu rīcību. Bērniem kļūstot vecākiem, tiem var prasīt vairāk. Tam nevajadzētu būt nogurdinošam darbam, ne arī tik ilgstošam, ka radītu viņos nogurumu un atņemtu drosmi. Tomēr tam ir jābūt saprātīgi izvēlētam, ņemot vērā fizisko attīstību un atbilstošu prāta stāvokli un raksturu. Am 249.1
Saista ar strādniekiem Debesīs. Ja bērniem mācītu pazemīgo ik-dienas pienākumu rutīnu uzskatīt kā ceļu, ko viņiem norādījis Kungs, kā skolu, kurā viņiem jātiek apmācītiem, lai varētu uzticīgi un ietekmīgi kalpot, cik daudz patīkamāks un godājamāks viņiem šķistu viņu darbs! Ikviena pienākuma veikšana, it kā to darītu Kungam, padara pievilcīgu vispazemīgāko nodarbošanos un saista strādniekus virs zemes ar svētajām būtnēm, kas dara Dieva prātu Debesīs. Am 249.2
Debesīs pastāvīgi tiek darīts darbs. Tur nav neviena sliņķa. Kristus teica: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” (Jāņa 15:7) Mēs nevaram gaidīt, ka tad, kad pienāks pēdējais uzvaras gājiens un Debesu mājokļi mums būs sagatavoti, mūsu daļa varēs būt laiskums un mēs varēsim atpūsties svētīgā nekā nedarīšanas stāvoklī. Am 249.3
Stiprina ģimenes saites. Audzināšanas darbā, kas tiek veikts mājās, sadarbības princips ir ļoti svarīgs. Vecākajiem bērniem vajadzētu būt vecāku palīgiem, piedaloties viņu plānos un uzņemoties savu daļu pie-nākumu un nastu. Lai tēvi un mātes atvēl laiku savu bērnu audzināšanai. Lai viņi parāda, ka novērtē viņu palīdzību, ilgojas pēc viņu uzticības un priecājas par viņu sabiedrību, un bērni dedzīgi atsauksies. Ne tikai vecāku nasta tiks atvieglota un bērni saņems praktisku apmācību, kam būs neizsakāma [288] vērtība, bet arī ģimenes saites tiks stiprinātas un nostiprināti rakstura pamati. Am 250.1
Veicina garīgu un morālu izcilību. Bērniem un jauniešiem ar prieku vajadzētu atvieglot tēva un mātes rūpes, parādot nesavtīgu interesi par mājām. Priecīgi uzņemoties nastas, kas viņiem tiek uzticētas, viņi saņem audzināšanu, kas sagatavos viņus atbildīgu un lietderīgu amatu ieņemšanai. Ik gadu viņiem ir pastāvīgi jāpiedzīvo izaugsme, pakāpeniski, bet noteikti noliekot malā nepieredzējušos zēnu un meiteņu gadus, lai gūtu pieredzi kā vīrieši un sievietes. Uzticīgi veicot vienkāršos mājas pienākumus, zēni un meitenes liek pamatus garīgai un morālai izcilībai. Am 250.2
Dod veselību miesai, mieru prātam. Dieva atzinība ar mīlošu pārliecību gulstas uz tiem bērniem, kas priecīgi uzņemas savu daļu mājas dzīves pienākumu, līdzdalot tēva un mātes nastas. Viņi tiks atalgoti ar veselību un mierīgu prātu. Viņi baudīs prieku, redzot vecākus piedalā-mies sabiedriskos pasākumos un veselīgā atpūtā, tādējādi pagarinot savu mūžu. Bērni, kas mācīti praktiski veikt dzīves pienākumus, atstās savas mājas, lai kļūtu par lietderīgiem sabiedrības locekļiem, ieguvuši izglītību, kas būs daudz pārāka par to, kas iegūta ierobežotajā skolas telpā bērnības gados, kad ne prāts, ne ķermenis nav tik stipri, lai izturētu spriedzi. Am 250.3
Dažos gadījumos būtu labāk, ja bērniem būtu mazāk darba skolā un vairāk apmācību mājas pienākumu veikšanā. Pāri visam citam viņiem vajadzētu mācīt domāt par citiem un būt noderīgiem. Daudzas [289] lietas, ko apgūst no grāmatām, ir nesvarīgākas nekā praktisks strādīgums un disciplīna. Am 250.4
Nodrošina veselīgu miegu. Mātēm vajadzētu ņemt savas meitas līdzi uz virtuvi un pacietīgi viņas mācīt. Viņu stāja būs labāka, muskuļi iegūs tonusu un spēku, un viņu pārdomas dienas beigās būs veselīgākas un cēlākas. Viņas var būt nogurušas, bet - cik salda ir atpūta pēc labi padarīta darba! Miegs, dabas jaukais atjaunotājs, dod enerģiju nogurušam ķermenim un sagatavo to nākamās dienas pienākumiem. Nepieļaujiet, ka bērni domā, ka nav svarīgi, vai viņi strādā vai ne. Māciet viņiem, ka viņu palīdzība ir vajadzīga, ka viņu laiks ir vērtīgs un ka jūs esat atkarīgi no viņu darba. Am 251.1
Ļaut bērniem uzaugt laiskumā ir grēks. Lai viņi vingrina savus locekļus un muskuļus, pat ja tas viņus nogurdina. Ja viņi nav pārstrādājušies, kā gan nogurums var kaitēt viņiem vairāk nekā jums? Starp nogurumu un spēku izsīkumu pastāv noteikta atšķirība. Bērniem ir vajadzīga biežāka darbu maiņa un pārtraukumi nekā pieaugušajiem. Būdami vēl mazi, viņi var sākt mācīties strādāt, un viņi būs laimīgi, domājot, ka ir noderīgi. Salds būs viņu miegs pēc veselīga darba, un viņi būs atspirguši nākamās dienas darbam. Am 251.2
Nesakiet: “Bērni mani apgrūtina.” “Ak,” dažas mātes saka, “mani bērni mani apgrūtina, cenšoties man palīdzēt.” Arī manējie bija tādi paši, bet vai domājat, ka es to liku viņiem manīt? Slavējiet savus bērnus. Māciet viņiem rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta. Tas ir labāk nekā lasīt romānus, labāk nekā sekot [290] pasaules modei. Am 251.3
Skats uz paraugu. Kādu laiku Debesu majestāte, godības Ķēniņš, bija tikai bērniņš Betlēmē un varēja būt tikai paraugs bērniņam mātes rokās. Bērnībā Viņš varēja darīt tikai paklausīga bērna darbu, piepildīt savu vecāku ilgas, darīt tādus pienākumus, kas atbilda Viņa kā bērna spējām. Tas ir viss, ko bērni var darīt, un viņiem vajadzētu būt tā audzinātiem un pamācītiem, lai varētu sekot Kristus paraugam. Kristus rīkojās tādā veidā, ka tās mājas, kur Viņš atradās, bija svētītas, jo Viņš bija paklausīgs saviem vecākiem un darīja misijas darbu savā mājas dzīvē. Ir rakstīts: “Un bērniņš auga un kļuva stiprs garā, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāparādās Israēla priekšā.” (Lūk. 1:80) “Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūk. 2:52) Am 251.4
Tā ir dārga skolotāju un vecāku priekštiesība sadarboties, mācot bērnus, kā baudīt Kristus dzīves prieku, mācot sekot Viņa paraugam. Glābēja agrīnie gadi bija lietderīgi gadi. Viņš bija savas mātes palīgs mājās. Veicot pienākumus mājās un pie galdnieka sola, viņš savu misiju piepildīja tāpat kā tad, kad veica savu publisko kalpošanas darbu. Am 252.1
Zemes dzīvē Kristus bija paraugs visai cilvēces ģimenei, un Viņš bija paklausīgs un izpalīdzīgs mājās. Viņš mācījās galdnieka amatu un strādāja pats ar savām rokām nelielā darbnīcā Nācaretē. [..] Strādājot bērnībā un jaunībā, attīstījās prāts un ķermenis. Viņš neizlietoja savus fiziskos spēkus nevērīgi, bet gan tādā veidā, kas uzturēja Viņa veselību, lai Viņš varētu darīt vislabāko darbu visās jomās. Am 252.2