56. Nodaļa—Laulības Šķiršana

[340] Laulība ir savienība uz mūžu. Jauniešu prātos laulība ir ietērpta romantikā. No šī priekšstata ir grūti atbrīvoties, to apklāj iztēle un nav viegli likt saprast lielo atbildību, ko ietver laulības solījums. Šis solījums saista kopā divu cilvēku likteņus ar tādām saitēm, ko nevajadzētu pārraut nekam citam kā tikai nāvei. ^{1Liecības draudzei 4, 507.}Am 298.1

Ikvienas laulības noslēgšanu vajadzētu rūpīgi pārdomāt, jo laulība ir solis, kas tiek sperts uz visu mūžu. Gan vīrietim, gan sievietei vajadzētu pārdomāt, vai viņi var būt kopā viens ar otru un palikt kopā dzīves kā-pumos un kritumos tik ilgi, kamēr vien abi būs dzīvi. ^{2Vēstule 1 7 , 1896.}Am 298.2

Jēzus izlaboja nepareizo izpratni par laulību. Jūdu vidū vīrietim bija atļauts atlaist sievu par visniecīgākajiem pārkāpumiem, un sieva tad varēja precēties vēlreiz. Šāda rīcība noveda pie liela ļaunuma un grēka. Kalna svētrunā Jēzus skaidri pateica, ka laulības saites nedrīkst šķirt, vien tad, ja ir pārkāpts laulības solījumam. “Es jums saku: ja kāds savu sievu atlaiž ne viņas netiklības dēļ un apprec citu, tas pārkāpj laulību.” (Mat. 19:9)Kad farizeji pēc tam jautāja Viņam par šķiršanās likumību, Jēzus norādīja saviem klausītājiem uz laulību, kāda tā bija ie-celta radīšanas brīdī. Viņš teica: “Viņš [Mozus] ir atļāvis jums šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, [341] bet pašā sākumā tas tā nebija.” Viņš atsaucās uz svētītajām dienām Ēdenē, kad Dievs paziņoja, ka viss ir “ļoti labs”. Tad iesākās laulība un sabats - abi bija domāti Dieva godam un cilvēcei par svētību. Tad, Radītājam savienojot svētā pāra rokas laulībā un sakot: “Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa”, viņš skaidri izteica laulības likumu visiem Ādama bērniem līdz pat laika noslēgumam. Tas, ko mūžīgais Tēvs pats bija pasludinājis par labu, bija visaugstāko svētību un attīstības likums cilvēkam. ^{3Thoughts from the Mount of Blessing, 99, 100.}Am 298.3

Jēzus nāca šajā pasaulē, lai izlabotu kļūdas un atjaunotu Dieva līdzību cilvēkā. Nepareizas jūtas attiecībā uz laulību bija atradušas vietu Israēla skolotāju prātos. Viņi svēto laulības savienību bija padarījuši neietekmīgu. Cilvēks tik ļoti nocietinājās, ka visniecīgāko aizbildinājumu dēļ bija gatavs šķirties no sievas vai, ja viņš tā gribēja, varēja viņu atšķirt no bērniem un aizsūtīt prom. To uzskatīja par lielu apkaunojumu, un izraidīto bieži pavadīja vislielākās ciešanas.Am 299.1

Kristus nāca, lai izlabotu šo ļaunumu, un Viņa pirmais brīnumdarbs tika izdarīts kāzās. Tādā veidā Viņš paziņoja pasaulei, ka laulība, ja to uztur šķīstu un nesamaitātu, ir svēta. ^{4Manuskripts 16, 1899.}Am 299.2

Padoms cilvēkam, kurš domā par šķiršanos. Tavi uzskati par laulības attiecībām ir bijuši kļūdaini. Laulības solījumu var lauzt vai anu-lēt tikai tad, ja ir apgānīta laulības gulta. Mēs dzīvojam briesmu pilnos laikos, kad nav drošs nekas, izņemot stingru, nešaubīgu ticību Jēzum Kristum. Nav tādas sirds, ko ar sātana līdzekļiem nevarētu atsvešināt no Dieva, ja cilvēks nav modrs lūgšanās.Am 299.3

[342] Tava veselība būtu daudz labāka, ja tavs prāts būtu mierīgs un dusētu, taču tas ir samulsis un nelīdzsvarots. Tu par šķiršanās jautājumu nedomā pareizi. Tavi uzskati nav pamatoti. Cilvēkiem nav brīva izvēle pašiem veidot sev likuma standartu, lai neievērotu Dieva likumu un izpatiktu savām tieksmēm. Viņiem ir jānāk pie Dieva lielā taisnības morāles standarta. [..]Am 299.4

Dievs ir devis tikai vienu iemeslu, kāpēc sieva drīkst atstāt savu vīru vai vīrs sievu, un tā ir laulības pārkāpšana. Lai šis pamatojums tiek ap-svērts ar lūgšanām. ^{5Vēstule 8, 1888.}Am 300.1

Padoms šķirtam pārim. Mans brāli un mana māsa, jūs kādu laiku nedzīvojat kopā. Jums nevajadzētu tā rīkoties un jūs tā nebūtu darījuši, ja abi būtu bijuši pacietīgi, laipni un iecietīgi, kādiem arī vīram un sievai vienmēr vajadzētu būt. Jums nevajadzētu palikt pie savas gribas un censties īstenot savas personīgās idejas un plānus, neņemot vērā sekas. Nevienam no jums nevajadzētu apņemties darīt, kā pašam patīk. Lai Dieva Gara mīlošā, pakļaujošā ietekme darbojas pie jūsu sirdīm un sagatavo jūs bērnu audzināšanas darbam. [..] Lūdziet savu Debesu Tēvu, lai viņš pasargā jūs no pakļaušanās kārdinājumam runāt nepacietīgi, skarbi un izturēties ietiepīgi vienam pret otru - vīram pret sievu un sievai pret vīru. Jums abiem ir nepilnīgi raksturi, tāpēc ka neesat pakļāvušies Dieva vadībai; jūsu uzvedība vienam pret otru nav gudra.Am 300.2

Es ļoti lūdzu jūs nodot sevi Dieva pārvaldībā. Kad esat kārdināti runāt izaicinoši, nesakiet neko. [343] Jūs tiksit kārdināti šajā ziņā, jo nekad neesat uzvarējuši šo apšaubāmo rakstura īpašību, bet ikviens ļauns ieradums ir jāuzvar. Pilnībā pakļaujieties Dievam. Krītiet uz Klinti, Jēzu Kristu, un salūstiet. Kā vīrs un sieva disciplinējiet sevi. Ejiet pie Kristus pēc palīdzības. Viņš labprātīgi dos jums savu dievišķo līdzjūtību, savu brīvi pieejamo žēlastību. [..]Am 300.3

Nožēlojiet Dieva priekšā savu rīcību pagātnē. Nāciet pie saprašanas un no jauna savienojieties kā vīrs un sieva. Nolieciet malā nepatīkamo, nelaimīgo pagātnes dzīves pieredzi. Esiet drosmīgi Kungā. Aizveriet dvēseles logus, kas ir vērsti pret zemi, un atveriet tos pret Debesīm. Ja jūsu balsis pacelsies lūgšanā uz Debesīm, lūdzot gaismu, Kungs Jēzus, kas ir gaisma un dzīvība, miers un prieks, dzirdēs jūsu saucienu. Viņš, taisnības Saule, atspīdēs jūsu prāta kambaros, izgaismojot dvēseles templi. Ja uzņemsit Viņa klātbūtnes saules gaismu savās mājās, jūs neizteiksit tāda rakstura vārdus, kas liek justies nelaimīgam. ^{6Vēstule 4 7 , 1902.}Am 300.4

Sievai, pret kuru izturas ļoti slikti. Esmu saņēmusi tavu vēstuli un, atbildot uz to, es saku, ka nevaru dot tev padomu atgriezties pie D, ja vien neredzi viņā noteiktas pārmaiņas. Kungam nepatīk domas, kādas viņam ir bijušas pagātnē par to, kas pienākas sievai. [.. ] Ja [viņš] turas pie saviem kādreizējiem uzskatiem, nākotne tev nebūs labāka par to, kāda ir bijusi pagātne. Viņš nezina, kā izturēties pret sievu.Am 301.1

Man ir ļoti skumji šī jautājuma dēļ. Man patiešām ir žēl D, bet es nevaru tev dot padomu atgriezties pie viņa pretēji savam veselīgajam spriedumam. Es runāju ar tevi tikpat atklāti kā ar viņu. Tā būtu briesmīga kļūda atkal pakļaut sevi viņa diktātam. Es biju cerējusi, ka viņš mainīsies. [.. ]Am 301.2

Kungs saprot visu, ko esi piedzīvojusi. [..] Esi drosmīga Kungā. Viņš tevi neatstās un nepametīs. [344] Mana sirds izplūst vismaigākajā līdz-jūtībā pret tevi. ^{7Vēstule 1 4 8 , 1907.}Am 301.3

Pamestam vīram - “ņem savu krustu”. Es neredzu, ko vēl var darīt šajā lietā, un es domāju, ka vienīgais, ko tu vari darīt, ir ļaut savai sievai iet. Ja viņa ir apņēmusies nedzīvot kopā ar tevi, gan viņa, gan tu būsi visnožēlojamākajā stāvoklī, ja to mēģināsit darīt. Tā kā viņa ir pilnībā un apņēmīgi izvēlējusies savu likmi, tu vari tikai ņemt savu krustu un parādīt, ka esi vīrietis. ^{8Vēstule 4 0 , 1888.}Am 301.4

Dieva acīs vēl joprojām precējušies, kaut arī šķīrušies. Sieviete var būt likumīgi šķīrusies no sava vīra saskaņā ar valsts likumiem un tomēr nebūt šķīrusies Dieva acīs un saskaņā ar augstāko likumu. Ir tikai viens grēks, un tas ir laulības pārkāpšana, kas var nolikt vīru un sievu tādā stāvoklī, kad viņi var būt brīvi no laulības solījuma Dieva priekšā. Lai gan valsts likumi var atbalstīt šķiršanos, tomēr viņi vēl joprojām ir vīrs un sieva Bībeles gaismā, saskaņā ar Dieva likumiem.Am 301.5

Es redzēju, ka māsai nav tiesību precēties ar citu vīrieti. Ja viņa vai jebkura cita sieviete šķiras likumīgi, tāpēc ka viņas vīrs ir bijis vainīgs laulības pārkāpšanā, tad viņa ir brīva precēties, ar ko vien viņa vēlas. ^{9Vēstule 4a, 1863.}Am 302.1

Šķiršanās no neticīga dzīvesdrauga. Ja sieva ir neticīga un ticības pre-tiniece, saskaņā ar Dieva likumu vīrs nevar viņu atlaist tikai šī iemesla dēļ. Lai būtu saskaņā ar Jehovas likumu, viņam ir jādzīvo ar viņu, ja vien viņa pati neizvēlas aiziet. Viņš var ciest pretestību, būt nospiests un aizkaitināts daudzos veidos. Viņš atradīs sev mierinājumu, spēku un atbalstu no Dieva, kurš spēj sniegt žēlastību jebkurā ārkārtas situācijā. [345] Viņam vajadzētu būt vīram ar šķīstu prātu, ar patiesi apņēmīgiem, stingriem principiem, un Dievs dos viņam gudrību attiecībā uz ceļu, kas viņam jāiet. Dziņas nekontrolēs viņa saprātu, bet saprāts turēs pārvaldi stiprās rokās, lai iekāre tiktu savaldīta. ^{10Vēstule 8, 1888.}Am 302.2

Sieva aicināta izmainīt noskaņojumu, nevis laulības statusu. Es saņēmu vēstuli no tava vīra. Es teiktu, ka ir tikai viena lieta, kuras dēļ vīrs var likumīgi šķirties no sievas vai sieva no vīra, un tā ir netiklība.Am 302.3

Ja tavs noskaņojums nav piemērots, vai to mainīt nebūtu Dieva pa-godināšana?Am 302.4

Vīram un sievai vajadzētu saglabāt cieņu un pieķeršanās jūtas vienam pret otru. Viņiem vajadzētu sargāt garu, vārdus un darbus, lai netiktu pateikts nekas, kas ir satraucošs un aizkaitinošs. Abiem ir jārūpējas vienam par otru, darot visu, kas ir viņu spēkos, lai stiprinātu savstarpējo pieķeršanos.Am 302.5

Es saku jums abiem: meklējiet Kungu. Mīlestībā un laipnībā pildiet savu pienākumu viens pret otru. Vīram vajadzētu uzturēt čakluma iera-dumus, darot vislabāko, ko viņš spēj, lai atbalstītu savu ģimeni. Tas liks viņa sievai cienīt viņu. [..]Am 302.6

Mana māsa, tu nevari patikt Dievam, saglabājot savu tagadējo attiek-smi. Piedod savam vīram. Viņš ir tavs vīrs, un tu būsi svētīta, cenšoties būt atbildīga un sirsnīga sieva. Lai laipnības likums ir uz tavām lūpām. Tu vari izmainīt savu attieksmi, un tev tas ir jādara. ^{11Vēstule 1 6 8 , 1901.}Am 302.7

Jums abiem ir jādomā, kā varat piemēroties viens otram, nevis no-šķirties. [..] Maigu, saudzīgu metožu izmantošana ienesīs [346] pārstei-dzošas pārmaiņas jūsu dzīvēs. ^{12Vēstule 1 5 7 , 1903.}Am 303.1

Laulības pārkāpšana, šķiršanās un piederība draudzei. Attiecī-bā uz ievainotās māsas A.G. gadījumu, atbildot uz jautājumiem, mēs teiktu, ka lielākajā daļā gadījumu, kuros ir uzvarējis grēks, kā tas ir bijis ar viņas vīru, ir tā, ka viņi patiesi nejūt, ka ir izdarījuši nelietību. Daži tomēr jūt, un viņi tiek uzņemti atpakaļ draudzē, bet tikai tad, kad atguvuši Dieva ļaužu uzticību ar patiesu grēka atzīšanu un nopietnas nožēlas laiku. Šis gadījums atklāj grūtības, kādas nav citiem, un mēs piebilstam tikai tālāk norādīto.Am 303.2

1. Septītā baušļa pārkāpšanas gadījumā, kad vainīgais neizrāda pa-tiesu nožēlu, cietušajai puseu, ja tā var panākt šķiršanos, nepadarot savu un savu bērnu stāvokli ļaunāku, ir tiesības būt brīvai.Am 303.3

2. Ja ar šķiršanos cietusī puse un bērni, iespējams, nonāks sliktākā stāvoklī, mēs nezinām, kur būtu rakstīts, ka paliekot nevainīgā puse kļūtu vainīga.Am 303.4

3. Laiks, pūles, lūgšanas, pacietība, ticība un dievbijīga dzīve varētu panākt reformu. Dzīve ar cilvēku, kas ir pārkāpis laulības solījumu un ir viscaur klāts ar kaunu un negodu nepareizās mīlestības dēļ, bet to neatzīst, ir kā tārps, kas sagrauž dvēseli, tomēr šķiršanās ir visu mūžu gara, dziļi izjusta sāpe. Dievs lai ir žēlīgs nevainīgajai pusei! Vajadzētu rūpīgi pārdomāt, pirms noslēgt laulību.Am 303.5

4. Kāpēc, ak, kāpēc gan vīrieši un sievietes, kas varēja būt cienījami un labi un aizsniegt Debesis, pārdod sevi tik lēti velnam, ievaino savus sirdsdraugus, apkauno savas ģimenes, sagādā nopēlumu šī gadījuma dēļ un beigās nonāk ellē? Dievs lai ir žēlīgs! [347] Kāpēc tie, ko ir uzvarējis noziegums, neparāda nožēlu, kas ir atbilstoša pārkāpuma lielumam, nesteidzas pie Kristus pēc žēlastības un nesaņem dziedināšanu savām brūcēm, cik vien tas ir iespējams? ^{13The Review and Herald, March 24, 1868.}Am 303.6

5.Ja viņi nerīkosies tā, kā vajadzētu, un ja nevainīgā puse ir zaudējusi likumīgās tiesības šķirties, dzīvojot ar vainīgo pēc tam, kad vaina ir darīta zināma, mēs neredzam, ka uz nevainīgo pusi gultos grēks par to, ka tā ir palikusi, un tās morālās tiesības aiziet ir apšaubāmas, ja tās veselība un dzīvība nav apdraudēta. [Piezīme. Šis ir viens no nedaudzajiem paziņojumiem, ko Džeimss un Elena Vaita ir uzrakstījuši kopā. Tā kā to ir parakstījuši abi, ir acīmredzams, ka izteiktajiem uzskatiem ir Vaitas kundzes svētība. Jāpiebilst, ka draudzes locekļa statusa atjaunošana, par ko runāts šīs sadaļas ievaddaļā, nav šķiršanās, bet gan netiklības gadījumā. Rindkopā nav minēta šķiršanās. Piezīmes par šķiršanos un piederību draudzei turpmākajās rindkopās attiecas nevis uz pārkāpēju vīru, bet uz cietušo sievu un viņas piederību draudzei, ja viņa nolemj šķirties vai palikt kopā ar vīru. Sastādītāji.]Am 304.1