Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Adventistu māja

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    70. Nodaļa—Prieks

    [430]Patiess kristietis ir priecīgs. Neļaujiet ikdienas dzīves sarežģījumiem padarīt jūsu prātu īgnu un aizēnot jūsu seju. Ja tā darāt, jums vienmēr būs kaut kas, kas jūs satrauks un kaitinās. Dzīve ir tāda, kādu mēs to veidojam, un mums ir jāatrod tas, ko meklējam. Ja meklējam skumjas un problēmas un mūsu prāta noskaņojums ir palielināt mazās grūtības, mēs atradīsim daudzas, kas saistīs mūsu domas un mūsu sarunas. Bet, ja raugāmies uz gaišo pusi, mēs atradīsim pietiekami daudz, par ko priecāties un būt laimīgiem. Ja smaidām, tad smaidi atgriezīsies pie mums. Ja runājam patīkamus, priecīgus vārdus, tie tiks izteikti arī mums.Am 380.1

    Ja kristieši ir drūmi un nospiesti, it kā viņi uzskatītu sevi par vientu-ļiem, viņi rada nepareizu priekšstatu par reliģiju. Dažos gadījumos ir pieņemts uzskatīt, ka priecīgums nav savienojams ar kristieša rakstura cēlumu, bet tā ir kļūda. Debesīs ir prieks, un, ja savā dvēselē uzņemam Debesu priekus un, cik vien iespējams, izsakām tos vārdos un rīcībā, mēs būsim daudz patīkamāki savam Debesu Tēvam nekā tad, ja būsim drūmi un noskumuši.Am 380.2

    Ikvienam ir pienākums izkopt priecīgumu, nevis skumt par ciešanām un sarežģījumiem. Daudzi šādā veidā ne tikai padara sevi nožēlojamus, bet atdod veselību un laimi slimīgai iztēlei. Viņu apkārtnē ir kaut kas, kas viņiem nepatīk, un viņu sejas ir pastāvīgi savilktas tā, ka viņi izsaka neapmierinātību ne tikai vārdos. Šīs depresīvās [431] emocijas ir ļoti kaitīgas veselībai, jo, kavējot gremošanas procesu, tās ietekmē organismu. Bēdas un satraukums nevar dziedināt nevienu ļaunumu, bet tās var izdarīt lielu kaitējumu. Savukārt prieks un cerība, izgaismojot citu cilvēku ceļu, “ir dzīvība tiem, kas to atrod, un veselība miesai” (Sak. 4:22). 1The Signs of the Times, February 12, 1885.Am 380.3

    Vaitas kundze bija priecīga arī dzīves likstās [Piezīme. 1867. gadā Džeimss Vaits vecākais, kurš atradās kristiskā stāvoklī pēc paralītiska insulta, bija pacients “Our Home” Dansvilā, Ņujorkā. Ārsts, kurš bija atbildīgs par iestādi, uzskatīja, ka reliģijai ir depresīva ietekme, un ieteica saviem pacientiem piedalīties dažādās izpriecās, lai viņi kļūtu priecīgāki. Kāds apmeklētājs uzaicināja Vaitas kundzi pierakstīties uz dejām un aicināja aizmirst skumjas, piedaloties tajās. Iepriekš rakstītie vārdi norāda, kāds raksturs bija viņas atbildei uz ierosinājumu.] Vai esi redzējis mani kādreiz drūmu un izmisušu, vai arī dzirdējis mani sūdza-mies? Man ir ticība, kas to aizliedz. Tā ir nepareiza izpratne par kristīga rakstura patieso ideālu un kristieša kalpošanu, kas vada pie šiem secinājumiem. Patiesas reliģijas trūkums ir tas, kas rada drūmumu, izmisumu un skumjas. Visnopietnākie kristieši mēģina atdarināt Jēzu, jo kristiešiem ir jābūt līdzīgiem Kristum. Ir patiešām svarīgi, lai būtu pareiza izpratne par Kristus dzīvi, Viņa ieradumiem, lai Viņa principi varētu tikt atdarināti mūsos, kuri vēlas būt līdzīgi Kristum.Am 381.1

    Daļēja kalpošana, mīlot pasauli, mīlot sevi un mīlot vieglprātīgas izpriecas, padara cilvēku par biklu un gļēvu kalpu. Viņš ir tālu no sekošanas Kristum. Sirsnīga un labprātīga kalpošana Jēzum rada saulainu reliģiju. Tie, kas visciešāk ir sekojuši Kristum, nav bijuši drūmi. Kristū ir mūžīga gaisma, miers un prieks. Mums ir vajadzīgs [432] vairāk no Kristus un mazāk pasaulīguma, vairāk Kristus un mazāk savtības. 2Manuskripts 1, 1867.Am 381.2

    Staigājiet kā gaismas bērni. Tā nav Dieva griba, ka esam drūmi un nepacietīgi, ne arī ka mums vajadzētu būt vieglprātīgiem un nenopiet-niem. Tas ir sātana plāns stumt cilvēkus no vienas galējības citā. Dievs gribētu, lai mēs kā gaismas bērni izkopjam priecīgu un laimīgu garu, lai varam slavēt Viņu, kurš mūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. 3Australasian Union Conference Record, November 1, 1904.Am 382.1

    Iemantojot bērnu pieķeršanos. Smaidiet, vecāki, smaidiet, skolo-tāji. Ja jūsu sirdis ir skumjas, neļaujiet savai sejai to atklāt. Lai saules gaisma no mīlošas, pateicīgas sirds padara gaišu jūsu seju. Tieciet vaļā no sava dzelžainā paaugstinātā stāvokļa, pielāgojieties bērnu vajadzībām un lieciet viņiem sevi mīlēt. Jums ir jāiegūst viņu pieķeršanās, ja gribat viņu sirdīs iedēstīt reliģisko patiesību. 4Fundamentals of Christian Education, 68.Am 382.2

    Saglabājiet patīkamu sejas izteiksmi un melodisku balsi. Vecāki, esiet priecīgi, nevis parasti un lēti, bet pateicīgi, paklausīgi un pa-devīgi savam Debesu Tēvam. Jūs nevarat brīvi ļauties savām jūtām, ja rodas kaut kas, kas jūs satrauc. Mīlestībai, kas iemanto sirdis, ir jābūt kā dziļam ūdenim, kas vienmēr plūst uz priekšu, vadot bērnus. Viņi ir Dieva ganāmpulka jēri. Vediet savus mazos pie Kristus. Ja vecāki grib izaudzināt savus bērnus par patīkamiem cilvēkiem, viņiem nekad nevajadzētu runāt ar viņiem norājošā tonī. Audziniet sevi, lai jums būtu priecīga sejas izteiksme, un ielieciet savā balsī visu iespējamo maigumu un melodiju. Dieva eņģeļi vienmēr ir tuvu jūsu mazajiem, un jūsu skarbais, skaļais un saīgušais tonis nav patīkams viņu ausīm. 5Manuskripts 126, 1897.Am 382.3

    Mātei vajadzētu būt priecīgā, apmierinātā un laimīgā noskaņojumā. Visas pūles šajā virzienā bagātīgi atmaksāsies gan bērnu fiziskajā labklājībā, gan morālajā raksturā. [433] Priecīgs gars veicina ģimenes laimi un ļoti lielā mērā uzlabo jūsu veselību. 6Kristus dziedinošā kalpošana, 374.Am 382.4

    Izkliedējiet ēnas un padariet uzdevumu vieglu. Raugieties uz jautājumiem priecīgā gaismā, cenšoties izkliedēt ēnas, kas, ja tās tiek lolotas, apņem dvēseli. Izkopiet līdzjūtību pret citiem. Lai mājās valda prieks, laipnība un mīlestība. Tas palielinās mīlestību pret reliģiju, un gan lielāki, gan mazāki pienākumi tiks paveikti ar vieglu sirdi. 7The Signs of the Times, September 1, 1898.Am 383.1

    Priecīgums bez vieglprātības ir kristīga īpašība. Mums var būt patiess kristīgs cēlums un vienlaikus mēs varam savā uzvedībā būt priecīgi un patīkami. Priecīgums bez vieglprātības ir viena no kristieša pievilcīgajām īpašībām. 8Liecības draudzei 4, 62.Am 383.2

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents