71. Nodaļa—Runa
[434] Balss ir talants. Balss ir uzticēts talants, un to vajadzētu izman-tot, lai palīdzētu, iedrošinātu un stiprinātu mūsu līdzcilvēkus. Ja vecāki mīlēs Dievu un ievēros Kunga ceļus, lai darītu taisnību un tiesu, viņu valoda nebūs kā slimīgs sentimentālisms. Tai būs veselīgs, šķīsts un pa-ceļošs raksturs. Vienalga, vai viņi ir mājās vai ārpus tās, viņu vārdi būs labi pārdomāti. Viņi nenonāks līdz zemākam līmenim. Am 384.1
Katram vārdam ir ietekme. Katrs tēva vai mātes izteiktais vārds ietekmē bērnus vai nu uz labu, vai uz ļaunu.Ja vecāki runā satrauktā balsī, ja viņi parāda garu, kāds ir šīs pasaules bērniem, Dievs viņus uzskata par šīs pasaules bērniem, nevis par saviem dēliem un meitām. Am 384.2
Īstā laikā izteikts vārds var būt kā laba sēkla jaunajos prātos, un, pa-teicoties tam, mazo kājas var tikt vadītas pa pareizo ceļu. Taču nepareizs vārds var vadīt kājas pa iznīcības ceļu. Am 384.3
Eņģeļi dzird mājās runātos vārdus, tāpēc nekad nerājieties. Raugieties, lai jūsu vārdiem ir tāda ietekme, kas kāpj debesīs kā smaržīgs vīraks. Am 384.4
Vecākiem vajadzētu uzturēt mājas gaisotni šķīstu un smaržīgu ar laipniem vārdiem, maigu līdzjūtību un mīlestību, taču vienlaikus viņiem ir jābūt stingriem un nepiekāpīgiem principos. Ja pret saviem bērniem esat stingri, viņi var domāt, ka jūs viņus nemīlat. Jūs to varat darīt, bet nekad neparādiet skarbumu. Taisnībai un žēlastībai ir jābūt roku rokā. Nedrīkst būt nekādas svārstīšanās vai impulsīvas [435] rīcības. Am 384.5
Valodai jābūt iekšējo rakstura īpašību ārējai izpausmei. Galvenais, lai valoda būtu šķīsta, laipna un patiesa - “iekšējo pievilcīgo rakstura īpašību ārējā izpausme”. [.. ] Vislabākā skola, kur mācīties šādu valodu, ir mājas. Am 385.1
Laipni vārdi ir kā rasa un maigs atspirdzinājums dvēselei. Rakstos par Kristu teikts, ka žēlastība tika ielieta Viņa lūpās, ka Viņš “Kungs Dievs [Viņam] devis mācītu mēli, lai zinātu līdzēt nogurušam” (Jes. 50:4).Am 385.2
Kungs mūs aicina: “Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild.” (Kol. 4:6) Am 385.3
Runas kultūra jāapgūst mājās. Pamācībām runas kultūrā vajadzētu tikt sniegtām mājās. Vecākiem vajadzētu mācīt savus bērnus runāt skaidri, lai klausītāji saprastu katru pateikto vārdu. Viņiem vajadzētu mācīt bērniem lasīt Bībeli ar skaidru izrunu, veidā, kas pagodina Dievu. Neļaujiet tiem, kas zemojas ap ģimenes altāri, aizklāt seju ar rokām un slēpties aiz krēsliem, kad viņi uzrunā Dievu. Lai viņi paceļ savas galvas un ar svētu bijību un drosmi nāk pie žēlastības troņa. Am 385.4
Esiet šķīsti savā runā. Izkopiet maigu un pārliecinošu, nevis skarbu un pavēlniecisku balss toni. Sniedziet bērniem mācības runas kultūrā. Veidojiet viņu valodas ieradumus, lai pār viņu lūpām spontāni neizsprūk neviens skarbs vai rupjš vārds, kad viņi piedzīvo kādu pārbaudījumu. Am 385.5
Pareiza runāšana ir jautājums, kam ir liela saistība ar skolēnu veselību. Jauniešiem vajadzētu mācīt, kā pareizi elpot un kā lasīt, lai nedabisks sasprindzinājums neapgrūtinātu rīkli un plaušas, bet lai darbotos vēdera muskuļi. Runājot kaklā, ļaujot skaņai plūst no augšējiem balss orgāniem, tiek apdraudēta šo orgānu veselība [436] un samazināts to spēks. Vēdera muskuļiem ir jādara darba smagākā daļa, rīkle ir jāizmanto kā kanāls. Daudzi, kas varēja vēl dzīvot, ir nomiruši, jo viņiem netika mācīts, kā pareizi lietot balsi. Vēdera muskuļu pareiza izmantošana lasīšanā un runāšanā izrādīsies dziedināšanas līdzeklis daudzām balss un krūšu kurvja problēmām, kā arī mūža pagarināšanas līdzeklis. Am 385.6
Skarbu un norājošu vārdu ietekme. Mājās, kurās tiek izteikti skar-bi, īgni un norājoši vārdi, bērns daudz raud. Viņa maigajām jūtām tiek uzspiests nelaimīguma un domstarpību zīmogs. Tāpēc, mātes, lai jūsu sejas ir saules gaismas pilnas. Smaidiet, ja varat, un zīdainīša prāts un sirds atspoguļos jūsu sejas gaismu kā noslīpēts mākslinieka portrets attēlo cilvēka iezīmes. Mātes, esiet drošas, ka jūsos mājo Kristus, lai jūsu bērna plastisko prātu varētu ietekmēt dievišķā līdzība. Am 386.1
Lai nav nevienas griezīgas nots. Neļaujiet konfliktam vai nesaskaņām ienākt jūsu mājās. Runājiet laipni. Nekad nepaceliet savu balsi līdz skarbam tonim. Stāstiet bērniem, ka vēlaties viņiem palīdzēt sagatavoties svētajām Debesīm, kur valdīs miers un kur neskanēs neviena griezīga nots. Esiet pacietīgi viņu pārbaudījumos, kas jums var šķist mazi, bet lieli viņiem. Am 386.2
Ja tēvs un māte ir atgriezušies, viņu vadības principos notiks pamatīgas pārmaiņas. Viņu domas būs atgrieztas, un viņu mēles būs atgrieztas. [.. ]Am 386.3
Mājās neatskanēs neviens skaļš un dusmīgs vārds. Vārdiem būs no-mierinošs un klausītājus svētījošs raksturs. [..] Atbrīvojieties no visām [437] nepatīkamajām iezīmēm savā balsī. Am 386.4
Mums ir jāsavalda straujais raksturs un jākontrolē savi vārdi, un jāgūst lielas uzvaras šajos jautājumos. Ja nekontrolējam savus vārdus un noskaņojumu, mēs esam sātana vergi un tiekam pakļauti viņam. Sātans vada mūs gūstā. Visi šķindošie un nepatīkamie, nepacietīgie un īgnie vārdi ir upuris, kas pienests viņa sātaniskajai majestātei. Tas ir dārgs upuris, dārgāks par jebkuru upuri, ko varam pienest Dievam, jo tas iznī-cina visas ģimenes mieru un laimi, iznīcina veselību un ir iemesls tam, ka zaudējam mūžīgās dzīvības laimi. Am 386.5
Vai vārdiem vajadzētu radīt saules gaismu vai ēnas? Ir svarīgi, ka bērni un jaunieši tiek mācīti uzmanīt vārdus un darbus, jo viņu rīcība rada vai nu saules gaismu, vai ēnas ne tikai viņu mājās, bet arī citās, kurās viņi nonāk. Am 387.1
Runas talanta nesaprātīga izmantošana bieži izraisa nomācošu sajūtu. Dieva Vārds nedod nevienam tiesības runāt skarbi, tā izsaucot ne-patīkamas jūtas un nelaimīgumu ģimenē. Citi ģimenes locekļi zaudē cieņu pret to, kas šādi runā, lai gan, ja viņš būtu savaldījis savas jūtas, būtu varējis iemantot visu pieķeršanos un uzticību. Am 387.2
Patīkami vārdi bērniem, cieņas pilni vārdi vecākiem. Lai vecāki saviem bērniem teic tikai patīkamus vārdus, savukārt bērni vecākiem - cieņas pilnus vārdus. Tam ģimenē ir jāpievērš uzmanība, jo bērniem būs daudz vieglāk ļauties Dieva mācībām un paklausīt Viņa prasībām, ja, veidojot raksturu, bērni izveido pareizos ieradumus. Am 387.3
Izvairieties no vulgaritātes jebkurā formā. Tēvi un mātes, vīri un sievas, brāļi un māsas, neaudziniet sevi būt vulgāriem [438] ne rīcībā, ne vārdos, ne domās. Rupji izteicieni, zemiski joki, pieklājības un patiesas laipnības trūkums mājas dzīvē kļūs jums par otru dabu, un jūs nebūsit gatavi to sabiedrībai, kas kļūst svēti ar patiesības palīdzību. Mājas ir pārāk svēta vieta, lai tās apgānītu ar vulgaritāti, jutekliskumu, savstarpējiem apvainojumiem un skandāliem. Noklusējiet ļauno vārdu un aizraidiet nesvētās domas, jo Patiesais Liecinieks sver katru vārdu, piešķir vērtību katram darbam un paziņo: “Es zinu tavusdarbus.” Am 387.4
Zemiskām, lētām un prastām runām nevajadzētu atrast vietu ģimenē. Ja sirds ir šķīsta, no tās izplūdīs bagātīgi gudrības krājumi. Am 388.1
Neizdabājiet muļķīgai runāšanai savās mājās. Pat ļoti mazi bērni gūs svētības no “veselīgas mācības parauga vārdiem” (2. Tim. 1:13). Tukšu un muļķīgu vārdu pārmaiņa starp tēvu un māti liks arī bērniem runāt tādus pašus vārdus. Bet pareizi, vaļsirdīgi, patiesi un nopietni vārdi radīs tādus pašus vārdus visā mājā, kā arī pareizus darbus. Am 388.2
Dusmīgu, pārsteidzīgu vārdu ļaunums. Kad izsakāt saviem bēr-niem dusmīgus vārdus, jūs palīdzat visas taisnības ienaidniekam. Lai ikvienam bērnam no zīdaiņa vecuma ir labas iespējas. Mācīšanas darbam vajadzētu sākties bērnībā, to nedrīkst pavadīt skarbums un īgnums, bet gan laipnība un pacietība. Šīs pamācības vajadzētu turpināt līdz pat vīrieša un sievietes vecuma sasniegšanai. Am 388.3
Lai katra ģimene nopietnās lūgšanās meklē Kunga palīdzību darīt Dieva darbu. Lai viņi uzvar pārsteidzīgas runāšanas ieradumu un ilgas vainot citus. Lai viņi mācās būt laipni un pieklājīgi mājās, izveido iera-dumu domāt un rūpēties cits par citu. Am 388.4
[439]Kāds gan ļaunums tiek ienests ģimenes lokā, izsakot nepa-cietīgus vārdus, jo viena cilvēka nepacietīgie vārdi vada otru pie asas atbildes tādā pašā garā un veidā. Tam seko atriebības vārdi, sevis attais-nošanas vārdi, un tieši ar šādiem vārdiem uz kakla tiek uzlikts smags, aizvainojošs jūgs, jo visi šie rūgtie vārdi atgriezīsies atpakaļ un nesīs postošu ražu dvēselei. Am 388.5
Smagi vārdi caur ausīm ievaino sirdi, pamodinot dzīvē visļaunākās dvēseles kaislības un kārdinot vīriešus un sievietes pārkāpt Dieva baušļus. [..] Vārdi ir kā iesēta sēkla. Am 388.6
Neapdomīgi vārdi - lāstu izteikšana. Starp daudzu ģimeņu locekļiem tiek praktizēts ieradums runāt vaļīgas, bezrūpīgas lietas, un ieradums izteikt skarbus un sāpinošus vārdus kļūst aizvien stiprāks un stiprāks, ja tam padodas. Tādējādi tiek izteikti apšaubāmi vārdi pēc sātana, nevis Dieva pavēles. [..] Nekad nevajadzētu izteikt kvēlojošus dusmu pilnus vārdus, jo Dieva un svēto eņģeļu skatījumā tā ir lādēšanās. Am 388.7
Kā tēvs zaudēja bērna uzticību. Mans brāli, tavi valdonīgie vārdi ievaino tavus bērnus. Gadiem ejot, viņu tieksme kritizēt pieaugs. Kļūdu meklēšana sabojā tavu dzīvi un pāriet uz tavu sievu un bērniem. Tavi bērni nav iedrošināti tev uzticēties vai atzīt savas kļūdas, jo zina, ka sekos stingrs rājiens. Tavi vārdi bieži ir kā postoša krusa, kas iznīcina trauslos augus. Nav iespējams novērtēt kaitējumu, kas tādā veidā tiek izdarīts. Tavi bērni krāpjas, lai izvairītos no taviem asajiem vārdiem. [440]Viņi izvairīsies no patiesības, lai izbēgtu no kritikas un soda. Asas, aukstas pavēles nedarīs viņiem labu. Am 389.1
Ierosinājums rakstīt apņemšanos. Ikvienam būtu labi parakstīt apņemšanos runāt savās mājās laipni un ļaut savā runā valdīt mīlestības likumam. Vecākiem nekad nevajadzētu runāt pārsteidzīgi. Ja jūsu bērni nerīkojas pareizi, izlabojiet viņus, bet lai jūsu vārdi ir pilni maiguma un mīlestības. Ik reizi, kad rājat viņus, jūs zaudējat dārgās iespējas sniegt mācības iecietībā un pacietībā. Lai mīlestība ir visredzamākā iezīme kļūdu labošanas darbā. Am 389.2
Galda sarunas. Cik daudzas ģimenes savas ikdienas maltītes papil-dina ar šaubām un neuzticības izteikšanu! Viņi sīki analizē savu draugu raksturus un pasniedz to kā izsmalcinātu desertu. Dārgs neslavas celšanas kumoss tiek pasniegts apkārt, ko dara ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Tādā veidā Dievs tiek apkaunots. Am 389.3
Mājās nevajadzētu būt vietai kritikai un kļūdu meklēšanai. Mājas miers ir pārāk svēts, lai to ar šādu garu sabojātu. Tomēr bieži, sēžot ap ēdamgaldu, ģimenes locekļi pasniedz apkārt kritikas, kļūdu meklēšanas un skandālu šķīvi. Ja Kristus nāktu šodien, vai viņš neatrastu daudzas ģimenes, kas sauc sevi par kristiešiem, lolojam kritizēšanas un nelaipnības garu? Šādu ģimeņu locekļi nav gatavi pievienoties augša esošajai ģimenei. Am 389.4
Lai ģimenes sarunas atstāj smaržīgu ietekmi uz bērnu prātiem. Am 390.1
Baumas un slepenas informācijas izpaušana. Mēs ar šausmām domājam par kanibālu, kas mielojas ar sava upura vēl joprojām silto un drebošo miesu, bet - vai šādas rīcības sekas ir briesmīgākas par ciešanām un sagrāvi, [441] ko rada motīvu nepareiza izskaidrošana, reputācijas graušana un sīka rakstura analizēšana? Lai bērni un arī jaunieši ieklausās, ko Dievs par to saka: “Nāve un dzīvība - mēles varā.” (Sak. 18:21) Am 390.2
Baumošanas un tenkošanas gars ir viens no sātana īpašajiem līdzek-ļiem, kā sēt nesaskaņas un strīdus, izšķirt draugus un sabojāt daudzu ticību mūsu nostājas uzticamībai. Am 390.3
Neuzticības sēšana ir ienaidnieka palīglīdzeklis. Cilvēkiem ir dabiski runāt skarbus vārdus. Tie, kas pakļaujas šai tieksmei, atver durvis, lai sātans varētu ienākt viņu sirdīs un viņi varētu ātri atcerēties citu cil-vēku kļūdas. Tiek pārrunātas viņu neveiksmes, ievēroti viņu trūkumi un izteikti vārdi, kas mazina uzticību pret cilvēku, kas dara vislabāko, ko spēj, lai izpildītu savu pienākumu kā Dieva līdzstrādnieks. Bieži ne-uzticības sēkla tiek sēta tāpēc, ka kāds domā, ka viņam pienākas būt cienītam, bet viņš šo cieņu nav saņēmis. Am 390.4
Dievs aicina ticīgos pārtraukt kļūdu meklēšanu un pārtraukt neapdomīgo, nelaipno runāšanu. Vecāki, lai jūsu izteiktie vārdi bērniem ir laipni un patīkami un eņģeļi var jums palīdzēt viņus tuvināt Kristum. Mājas draudzē ir vajadzīga pamatīga reforma. Lai tā sākas nekavējoties. Lai izbeidzas visa sūrošanās, īgnums un rāšanās. Tie, kas ir īgni un rājas, aizdzen Debesu eņģeļus un atver durvis ļaunajiem eņģeļiem. Am 390.5
Aicinājums vecākiem būt iecietīgiem un savaldīgiem. Vecāki, kad jūtaties īgni, jums nevajadzētu izdarīt tik lielu grēku kā saindēt ar īgnumu visu ģimeni. Šādās reizēs esiet divkārši modri un apņemieties savā sirdī [442] neuzbrukt ar savām lūpām un teiktu tikai patīkamus un priecīgus vārdus. Sakiet sev: “Es nesabojāšu savu bērnu laimi ar īgniem vārdiem.” Šādā veidā sevi kontrolējot, jūs kļūsit spēcīgāki. Jūsu nervu sistēma nebūs tik uzvilkta. Jūs stiprinās taisnības principi. Apziņa, ka uzticīgi veicat savu pienākumu, jūs stiprinās. Dieva eņģeļi smaidīs par jūsu pūlēm un jums palīdzēs. Am 390.6
Tēvi un mātes, runājiet laipni ar saviem bērniem. Atcerieties, cik jūtīgi esat jūs un cik maz jūs varat panest, kad tiekat apvainoti. Pārdomājiet un saprotiet, ka bērni ir līdzīgi jums. Neuzlieciet viņiem to, ko paši nevarat panest. Ja nevarat izturēt kritiku un apvainojumus, to nevar arī jūsu bērni, kuri ir vājāki par jums un nevar tik daudz pārciest. Lai jūsu vienmēr patīkamie, priecīgie vārdi ir kā saules stari jūsu ģimenē. Paškontroles, piesardzības un rūpīguma augļi būs simtkārtīgi. Am 391.1
Laiks klusumam vai dziesmai. Pārbaudījumi būs, tā ir patiesība, pat tiem, kas ir pilnībā nodevušies. Vispacietīgāko pacietība tiks smagi pārbaudīta. Vīrs vai sieva var izteikt vārdus, kas savukārt var izraisīt neapdomīgu atbildi. Lai tas, kas tiek apvainots, cieš klusu. Klusēšanā ir drošība. Bieži klusēšana ir smagākais rājiens, ko var izteikt tam, kas ir grēkojis ar savām lūpām. Am 391.2
Ja viņi [bērni un jaunieši] zaudē paškontroli un izsaka kaislīgus vārdus, vislabākā rīcība ir klusēt, nevis izteikt rājienu, argumentus vai nosodījumu. Nožēla nāks ļoti drīz. Klusēšana, kas ir [443] zelts, bieži panāks vairāk nekā izteiktie vārdi. Am 391.3
Ja citi ir nepacietīgi, īgni un apsūdzoši, jo nav pakļāvuši savu “es”, sāciet dziedāt Ciānas dziesmas. Kad Kristus strādāja pie galdnieka sola, reizēm ap Viņu bija cilvēki, kuri gribēja Viņu padarīt nepacietīgu, bet Viņš sāka dziedāt kādu no skaistajiem psalmiem un, pirms viņi saprata, ko dara, viņi Svētā Gara ietekmē jau bija pievienojušies Viņam dziedāšanā. Am 391.4
Cīņa par paškontroli runājot. Dievs prasa, lai vecāki ar paškontroli un kārtīgu raksturu izplata gaismu paši sava mazā ganāmpulka lokā. Nevajadzētu ļauties sīkumainām, parastām sarunām. Dievs ieskatās katrā dzīves sīkumā. Daži uztur pastāvīgu cīņu, lai sevi kontrolētu. Ik dienu viņi klusībā un ar lūgšanām cīnās pret skarbumu valodā un noskaņojumā. Cilvēki nekad nenovērtēs šīs cīņas. Par to, ka nav izteikuši pārsteidzīgus vārdus, kas mēģināja izlauzties, viņi var nesaņemt uzslavas no cilvēku lūpām. Pasaule nekad neredzēs šīs uzvaras un, ja arī tā redzētu, tikai nicinātu uzvarētājus. Taču Debesu ziņojumos viņi ir reģistrēti kā uzvarētāji. Ir kāds, kurš ir katras cīņas un katras klusās uz-varas liecinieks, un Viņš saka: “Kas gauss dusmās - par spēkoni pārāks, kas savalda garu - pārāks par pilsētas iekarotāju.” (Sak. 16:32) Ja atsakāties no dusmu izvirdumiem, īguma vai rāšanās, Kungs jums rādīs ceļu, kā no tā izkļūt. Viņš jums palīdzēs izlietot savu runas talantu Kristum līdzīgā veidā, un Viņa jaukās pacietības, mierinājuma un mīlestības īpašības tiks ienestas mājās. Am 392.1