Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Adventistu māja

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    10. Nodaļa—Kad Nepieciešams Padoms

    [70] Atrodi padomu Bībelē. Dieva iecelta, laulība ir svēta derība, un to nekad nevajadzētu noslēgt savtīgā garā. Tiem, kuri domā par šo soli, vajadzētu nopietni un ar lūgšanām pārdomāt tā svarīgumu un meklēt dievišķu padomu, lai saprastu, vai ceļš, ko ir uzsākuši, atbilst Dieva gribai. Dieva Vārdā sniegtās pamācības šajā jautājumā vajadzētu rūpīgi pārdomāt. Debesis ar prieku noraugās uz laulībām, kas ir noslēgtas ar nopietnām ilgām saskaņoties ar Rakstos sniegtajiem norādījumiem. 1Vēstule 1 7 , 1896Am 56.1

    Ja ir kāds jautājums, ko vajadzētu pārdomāt ar nosvērtu prātu un bez emocijām, tad tas ir laulības jautājums. Ja vispār Bībele kādreiz ir vajadzīga kā padomdevēja, tad tas ir pirms tāda soļa speršanas, kas cilvēkus savieno kopā uz mūžu. Bet valdošais uzskats ir tāds, ka šajā jautājumā ir jāvada jūtām, un pārāk daudzos gadījumos slimīga sentimentalitāte pārņem vadības grožus un vada uz drošu sagrāvi. Šis ir jautājums, kurā jaunieši parāda mazāk gudrības nekā jebkurā citā jautājumā. Šeit viņi atsakās no veselīga sprieduma. Laulību jautājumam, šķiet, ir valdzinošs spēks pār viņiem. Viņi nepakļauj sevi Dievam. Viņu jūtas ir saistītas ķēdēs un viņi dodas uz priekšu slepenībā, it kā baidoties, ka kāds varētu iejaukties viņu plānos. 2Fundamentals of Christian Education, 103.Am 56.2

    Daudzi stūrē uz bīstamu ostu. Viņiem ir vajadzīgs kapteinis, bet viņi atsakās pieņemt tik ļoti nepieciešamo palīdzību, jūtot, ka paši spēj vadīt savu kuģi, un neredzot, ka tas tūlīt uzskries uz apslēptas klints, kas viņus padarīs par [71] laimes un ticības vrakiem. [..] Ja viņi nebūs čakli Vārda [Bībeles] pētnieki, viņi izdarīs kļūdas, kas sabojās viņu un arī citu cilvēku laimi gan tagadējā, gan nākamajā dzīvē. 3Turpat, 100.Am 56.3

    Pareizam lēmumam nepieciešama lūgšana. Ja vīriešiem un sie-vietēm ir ieradums lūgt divas reizes dienā, pirms viņi ir sākuši domāt par laulībām, tad pirms šī soļa speršanas viņiem vajadzētu lūgt četras reizes. Laulība ir kaut kas tāds, kas ietekmēs jūsu dzīvi gan šajā, gan nākamajā pasaulē. [.. ]Am 57.1

    Mūsdienās liela daļa laulību un veids, kā tās tiek vadītas, padara tās par pēdējo dienu zīmi. Vīri un sievas ir tik neatlaidīgi, tik ietiepīgi, ka Dievs paliek ārpusē. Reliģija ir aizmirsta, it kā tai nebūtu savas daļas šajā nopietnajā un svarīgajā jautājumā. 4Vēstis jauniešiem, 460.Am 57.2

    Kad apmātība ir kurla pret padomu. Divi cilvēki iepazīstas. Viņi kļūst apmāti viens ar otru, un visa viņu uzmanība ir saistīta. Saprāts ir aptumšots un spriešanas spējas pazudušas. Viņi nepakļausies nekādam padomam vai kontrolei, bet uzstās paši uz savu ceļu, neskatoties uz sekām. Apmātība, kas viņus ir sagūstījusi, ir kā epidēmija vai infekcija, kurai jāiet sava gaita. Šķiet, ka nav nekā, kas to varētu apstādināt.Am 57.3

    Varbūt ap viņiem ir cilvēki, kas saprot, ka gadījumā, ja puses būs ie-interesētas noslēgt laulību, tās sekas būs tikai mūžu gara nelaime, bet lūgumi un pārrunas ir veltīgas. Varbūt šādā savienībā tā cilvēka derīgums, ko Dievs varētu svētīt kalpošanai Viņam, tiks izkropļots un iznīcināts, bet [72] pārdomas un pārliecināšana tāpat netiek ņemta vērā. Viss, ko saka pieredzējuši vīrieši un sievietes, izrādās neietekmīgs. Ir neiespējami mainīt lēmumu, pie kā ir vadījušas viņu ilgas. Viņi zaudē interesi par lūgšanu sanāksmēm un par visu, kas attiecas uz reliģiju. Viņi ir pilnībā apmāti viens ar otru, un dzīves pienākumi tiek atstāti novārtā, it kā tie būtu sīkumi. 5The Review and Herald, September 25, 1888.Am 57.4

    Jauniešiem ir vajadzīga pieredzējušu cilvēku gudrība. Kāpēc jaunieši nevar rīkoties gudri, ja jau no laulībām rodas tik daudz ciešanu? Kāpēc viņi vēl joprojām jūtas tā, it kā viņiem nebūtu vajadzīgs vecāku un pieredzējušu cilvēku padoms? Darbā vīrieši un sievietes ir ļoti piesardzīgi. Pirms iesaistīšanās svarīgā pasākumā viņi šim darbam sagatavojas. Jautājumam tiek veltīts laiks, nauda un rūpīga izpēte, vai arī viņi cietīs neveiksmi, to uzsākot.Am 58.1

    Cik daudz lielāku piesardzību vajadzētu parādīt, uzsākot laulības attie-cības - attiecības, kas ietekmē nākamās paaudzes un dzīvi nākotnē! Tā vietā šīs attiecības tiek uzsāktas vieglprātīgi un kā joks, dziņu un kaislību vadībā, akli un bez mierīgām pārdomām. Vienīgais izskaidrojums tam ir tas, ka sātanam patīk redzēt pasaulē bēdas un iznīcību un viņš auž savu tīklu, lai sagūstītu dvēseles. Viņš priecājas, ka šie neapdomīgie cilvēki zaudē savu prieku šajā pasaulē un mājas tajā pasaulē, kas nāks. 6The Review and Herald, February 2, 1886.Am 58.2

    Vajadzētu vērtēt vecāku nobriedušo spriedumu. Vai bērni prasīs padomu tikai paši savām ilgām un tieksmēm, neņemot vērā savu vecāku padomu un spriedumu? Daži, šķiet, nekad nevelta nevienu domu savu vecāku vēlmēm un izvēlei, kā arī neņem vērā viņu nobriedušo spriedumu. Savtība ir aizvērusi [73] viņu sirds durvis, un viņi ir zaudējuši bērna pieķeršanos. Jauniešu prāti ir jāpamodina attiecībā uz šo jautājumu. Piektais bauslis ir vienīgais, kam ir pievienots apsolījums, bet tas, kas ir iemīlējies, to neuztver nopietni un pilnībā ignorē. Nicināt mātes mīlestību, negodāt tēva rūpes - tie ir grēki, kas ierakstīti pretī daudzu jauniešu vārdiem.Am 58.3

    Viena no vislielākajām kļūdām, kas ir saistītas ar šo jautājumu, ir tas, ka jauno un nepieredzējušo mīlestības jūtas nedrīkst traucēt. Ja jebkad ir bijis kāds jautājums, ko jāapskata no visām pusēm, tad tas ir šis. Citu cilvēku pieredze un mierīga, rūpīga jautājuma pārdomāšana no abām pusēm ir ārkārtīgi būtiska. Tas ir jautājums, pret ko lielākā daļa cilvēku izturas pārāk vieglprātīgi. Prasi padomu Dievam un saviem dievbijīgajiem vecākiem, saviem draugiem. Lūdziet par šo jautājumu. 7Fundamentals of Christian Education, 104.Am 58.4

    Uzticies dievbijīgiem vecākiem. Ja tu esi svētīts ar dievbijīgiem vecākiem, meklē viņu padomu. Atklāj viņiem savas cerības un plānus, mācies mācības, ko ir mācījusi dzīves pieredze. 8Kristus dziedinošā kalpošana, 359.Am 59.1

    Ja bērni būtu tuvāki saviem vecākiem, ja viņi uzticētos viņiem un atklātu viņiem savus priekus un bēdas, tad viņi būtu aiztaupījuši sev daudzas sirdssāpes nākotnē. Kad viņi ir samulsuši un nezina, kurš ceļš ir pareizais, lai viņi izstāsta saviem vecākiem visu tā, kā viņi to redz, un lūdz viņu padomu. Kurš gan cits varēs tik labi ieraudzīt briesmas, kurās viņi atrodas, ja ne dievbijīgi vecāki? Vecāki var būt [74] līdzjūtīgi pret bērniem un lūgt par viņiem un ar viņiem, lai Dievs ir viņu vairogs un viņus vada. Pāri visam citam viņi norādīs tiem uz Draugu un Padomdevēju, kurš nekad nekļūdās. 9Fundamentals of Christian Education, 105, 106.Am 59.2

    Vecākiem jāvada jauniešu mīlestības jūtas. Tēviem un mātēm va-jadzētu saprast, ka viņu pienākums ir vadīt jauniešu pieķeršanās jūtas, lai tās tiktu saistītas ar tādu cilvēku, kas būs piemērots dzīvesdraugs. Viņiem vajadzētu izjust kā savu pienākumu ar savu pamācību un paraugu un Dieva žēlastības palīdzību veidot bērnu raksturu jau agrīnos gados, lai viņi būtu šķīsti un cēli un viņus piesaistītu labais un patiesais. Līdzīgs pievelk līdzīgu, līdzīgs novērtē līdzīgu. Lai mīlestība uz patiesību, šķīstumu un labestību tiek jau agri iedēstīta dvēselē un jaunieši meklētu tādu cilvēku sabiedrību, kuriem piemīt šīs rakstura īpašības. 10Sentēvi un pravieši, 176.Am 59.3

    Īzāka paraugs. Vecākiem nekad nevajadzētu zaudēt no redzesloka savu atbildību par viņu bērnu nākotnes laimi. Īzaka godbijība pret tēva spriedumu bija audzināšanas, kas viņu mācīja mīlēt paklausības dzīvi, rezultāts. 11Turpat, 1 7 5 , 176.Am 59.4

    Dievs augsti godāja Īzaku, padarot viņu par apsolījumu mantinieku, caur ko bija jātiek svētītai pasaulei. Tomēr, kad viņam bija četrdesmit gadu, viņš pakļāvās tēva spriedumam, nosūtot savu pieredzējušo, dievbijīgo kalpu izvēlēties viņam sievu. Šīs laulības rezultātā, kā tas ir atklāts Rakstos, radās maigā un skaistā mājas dzīves laimes aina: “Un Īzaks atveda Rebeku uz savas mātes Sāras telti, un viņš ņēma Rebeku, un viņa kļuva tam par sievu, un viņš mīlēja viņu. Tad Īzaks samierinājās ar [75] savas mātes nāvi.” (1. Moz. 24:67) 12Turpat, 175.Am 59.5

    Gudri vecāki būs taktiski. Tu jautā: “Vai vecākiem vajadzētu iz-vēlēties dzīvesdraugu, neņemot vērā sava dēla vai meitas domas un jūtas?” Es pārveidoju jautājumu tā, kā tam vajadzētu būt: “Vai dēlam vai meitai vajadzētu izvēlēties dzīvesdraugu, vispirms neprasot padomu vecākiem, ņemot vērā, ka šāds solis materiāli ietekmēs vecāku laimi, ja viņiem ir kādas pieķeršanās jūtas pret saviem bērniem? Un vai šim bērnam vajadzētu turpināt savu ceļu, neskatoties uz viņa vecāku padomu un lūgumiem?” Es noteikti atbildu: “Nē!” Pat ja viņš nekad neapprecas. Piektais bauslis aizliedz šādu rīcību: “Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Moz. 20:12) Šis ir bauslis ar apsolījumu, ko Kungs noteikti piepildīs to dzīvē, kas paklausa. Gudri vecāki nekad neizvēlēsies dzīvesdraugu saviem bērniem, neņemot vērā viņu vēlmes. 13Liecības draudzei 5, 108.Am 60.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents