8. Daļa—Veiksmīga Ģimene
27. Nodaļa—Ģimenes Svētums
[177] Ģimenes loka svētums. Ikvienu ģimeni apņem svēts loks, ko va-jadzētu saglabāt. Nevienam citam šajā svētajā lokā nav nekādu tiesību. Vīram un sievai vajadzētu būt visam vienam otra dzīvē. Sievai nevaja-dzētu būt nekādiem noslēpumiem, ko nedrīkst stāstīt vīram, bet drīkst citiem, un vīram nevajadzētu būt noslēpumiem, ko nedrīkst stāstīt sievai, bet drīkst stāstīt citiem. Sievas sirdij vajadzētu būt vīra kļūdu kapam, un vīra sirdij vajadzētu būt sievas kļūdu kapam. Nevienam no viņiem nekad nevajadzētu izteikt kādu joku, aizskarot otra jūtas. Ne sievai, ne vīram nekad nevajadzētu ne izsmejoši, ne arī kādā citā veidā sūdzēties par otru citiem, jo bieža nodošanās šādam izsmieklam un tam, kas var šķist pilnīgi nekaitīgs joks, noslēgsies ar strīdu un varbūt pat atsvešināšanos. Man ir rādīts, ka ap katru ģimeni vajadzētu būt svētam vairogam. Am 148.1
Ģimenes loku vajadzētu uzskatīt par svētu vietu, par Debesu simbolu, spoguli, kurā ieraudzīt sevi. Mums var būt draugi un paziņas, bet mājas dzīvē viņiem nevajadzētu jaukties. Vajadzētu izjust spēcīgas īpašumtiesības, radot viegluma, miera un uzticības sajūtu. Am 148.2
Mēlēm, ausīm un acīm jātiek darītām svētām. Lai tie, kas veido ģimenes loku, lūdz Dievam darīt svētas viņu mēles, viņu ausis, viņu acis un ikvienu viņu ķermeņa daļu. Nonākot [178] saskarē ar ļauno, mums nav obligāti tam jāzaudē. Kristus ir padarījis iespējamu raksturam būt ar labu smaržu.Am 148.3
Cik daudzi apkauno Kristu un nepareizi attēlo Viņa raksturu mājas lokā! Cik daudzi neparāda pacietību, iecietību, piedošanu un patiesu mīlestību! Daudziem ir sava patika un nepatika, un viņi izjūt brīvību parādīt savu samaitāto raksturu, nevis atklāt Kristus gribu, darbu un raksturu.Jēzus dzīve ir piepildīta ar laipnību un mīlestību. Vai mēs augsim Viņa dievišķajā raksturā? Am 149.1
Vienotība, mīlestība un miers. Lai tēvi un mātes svinīgi apsola Dievam, kuru viņi mīl un kuram paklausa, kā paši apliecina, ka Dieva žēlastībā starp viņiem nebūs nesaskaņu, bet dzīvē un raksturā atklāsies gars, kādu viņi vēlas redzēt savos bērnos. Am 149.2
Vecākiem vajadzētu būt piesardzīgiem, lai neļautu nevienprātības garam ielavīties mājās, jo šis ir viens no sātana līdzekļiem, kā ietekmēt raksturu. Ja vecāki cīnīsies par saticību mājās, ieviešot principus, kuri pārvaldīja Kristus dzīvi, nevienprātība tiks izraidīta un mājos saticība un mīlestība. Vecākiem un bērniem vajadzētu būt Svētā Gara dāvanas līdzdalībniekiem. Am 149.3
Vīram un sievai jāatceras, ka viņiem ir pietiekami daudz nastu, ko nest, un viņi nedrīkst padarīt savas dzīves nožēlojamas, ļaujot ienākt nesaska-ņām. Tie, kas dod vietu nelielām nesaskaņām, ieaicina savās mājās sātanu. Bērni pārņem strīdu garu par vienkāršiem niekiem. Ļaunuma aģenti dara savu daļu, padarot vecākus un bērnus neuzticīgus Dievam. Am 149.4
Lai gan laulības dzīvē var rasties grūtības, vīram un sievai jāsaglabā savas dvēseles Dieva mīlestībā. Tēvam ir [179] jāuzlūko savu bērnu māte kā tāda, kas ir pelnījusi visu laipnību, maigumu un līdzjūtību. Am 149.5
Ģimenes vienotības noslēpums. Šķelšanās un nesaskaņu cēlonis ģimenēs un draudzē ir nošķiršanās no Kristus. Tuvoties Kristum nozīmē tuvoties cits citam. Patiesas vienotības noslēpums draudzē un ģimenē nav diplomātija, vadība vai pārcilvēciskas pūles uzvarēt grūtības - lai gan tas būs daudz jādara -, bet gan vienotība ar Kristu.Am 149.6
Zīmē lielu apli, no kura malām daudzas līnijas ir novilktas uz centru. Jo tuvāk šīs līnijas tuvojas centram, jo tuvāk tās ir cita citai.Am 150.1
Tā ir kristieša dzīvē. Jo tuvāk mēs nākam Kristum, jo tuvāki mēs būsim cits citam. Dievs ir pagodināts, kad Viņa ļaudis savienojas har-moniskā darbībā. Am 150.2
Lai ikviens palīdz otram. Ģimenes uzņēmums ir svēta sabiedrība, kurā katram loceklim ir jādara sava daļa, palīdzot citiem. Mājsaimniecības darbam ir jānorit raiti, līdzīgi labi noregulētas iekārtas dažādajām daļām. Am 150.3
Ikvienam ģimenes loceklim vajadzētu saprast, ka arī uz viņu personīgi gulstas atbildība darīt savu daļu visas ģimenes ērtību, kārtības un sistemātiskas rīcības nostiprināšanā. Vienam nevajadzētu strādāt pretī otram. Visiem kopā vajadzētu nodoties svētīgajai citu iedrošināšanai, būt laipniem, iecietīgiem un pacietīgiem. Runājiet zemā, mierīgā balsī, izvairoties no neskaidrībām. Un ikvienam ir [180] jādara viss iespējamais, lai atvieglotu mātes rūprs. [..]Am 150.4
Katram ģimenes loceklim vajadzētu apzināties tieši to darba daļu, kas no viņa tiek gaidīts, lai viņa rīcība būtu saskaņā ar citu rīcību. Visiem, sākot no sešgadīga bērna, vajadzētu saprast, ka no viņiem tiek prasīts uzņemties savu daļu dzīves pienākumu. Am 150.5
Pareizs lēmums . Man ir jāpieaug žēlastībā mājās un visur, kur vien nonāku, lai visai savai rīcībai piešķirtu morālu spēku. Mājās man ir jā-sargā savs gars, rīcība un vārdi. Man ir jāatvēl laiks personīgai izaugsmei, sevis mācīšanai un audzināšanai pareizajos principos. Man ir jābūt par paraugu citiem. Man dienām un naktīm jāpārdomā Dieva Vārds un jāievieš tas savā praktiskajā dzīvē. Gara zobens, kas ir Dieva Vārds, ir vienīgais zobens, kuru es varu droši lietot. Am 150.6