36. Nodaļa—Savu Bērnu Draugs
[220] Pavadiet laiku kopā ar bērniem. Tēvi parasti palaiž garām neizmantotas daudzas zelta iespējas, lai pievilktu un piesaistītu sev bēr-nus. Atgriežoties mājās no darba, viņiem vajadzētu uzskatīt par pozitīvu pārmaiņu to, ka var kādu laiku pavadīt kopā ar bērniem. Am 188.1
Tēviem vajadzētu atstāt savu nepareizo paaugstināšanos, atteikties brīvos brīžus izmantot savam priekam, lai pievienotos bērniem, justu līdzi viņu mazajām bēdām un saistītu viņu sirdis ar stiprām mīlestības saitēm un radītu tādu ietekmi pār attīstībā esošajiem prātiem, ka viņa padoms tiktu uzskatīts par svētu. Am 188.2
Īpaša interese par zēniem. Zēnu tēvam vajadzētu būt ciešā sa-skarsmē ar saviem dēliem, sniedzot viņiem savas plašākās pieredzes svētības un ar vienkāršām un iejūtīgām sarunām saistīt viņus pie savas sirds. Tēvam vajadzētu ļaut dēliem saprast, ka viņš visu laiku domā par viņu interesēm, viņu laimi. Am 188.3
Tam, kuram ģimenē ir zēni, jāsaprot, ka, lai arī kāds ir viņa aicinājums, viņš nekad nedrīkst atstāt novārtā dvēseles, kas nodotas viņa aprūpē. Viņš ir laidis šos bērnus pasaulē un Dieva priekšā ir atbildīgs darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai viņus pasargātu no nesvētām saitēm, no ļauniem biedriem. Viņam nevajadzētu atstāt savus nemiera pilnos zēnus pilnībā mātes aprūpē. Tā viņai ir pārāk smaga nasta. Viņam ir jāsakārto savas lietas tā, lai tiktu ņemtas vērā mātes un bērnu vajadzības. Mātei var būt ļoti grūti saglabāt paškontroli un gudri vadīt [221] bērnu audzināšanu. Ja tas tā ir, tēvam vajadzētu uzņemties lielāku daļu nastas uz sevi. Viņam vajadzētu apņemties veltīt vislielākās pūles, lai glābtu savus bērnus. Am 188.4
Māciet bērnus būt derīgiem. Tēvam kā savas saimes galvai vaja-dzētu saprast, kā audzināt bērnus lietderīgumam un pienākumam. Šis ir viņa īpašais darbs, kas stāv pāri visiem citiem. Bērna dzīves pirmajos gados rakstura veidošana galvenokārt gulstas uz māti, bet viņai vienmēr vajadzētu justies tā, ka viņa savā darbā var sadarboties ar tēvu. Ja viņš ir iesaistīts darbā, kas gandrīz pilnībā neļauj viņam būt noderīgam savai ģimenei, viņam vajadzētu meklēt citu nodarbošanos, kas viņam ļaus veltīt kādu laiku bērniem. Ja viņš tos atstāj novārtā, viņš ir neuzticīgs pienākumam, ko viņam uzticējis Dievs.Am 189.1
Tēvs var atstāt ietekmi uz saviem bērniem, kas būs stiprāka nekā pasaules vilinājumi. Viņam vajadzētu pētīt savas mazās grupas locekļu noslieces un raksturu, lai saprastu viņu vajadzības un viņiem draudošās briesmas, un tādā veidā būt sagatavotam apspiest nepareizo un iedrošināt pareizo. Am 189.2
Lai arī kāds būtu viņu nodarbošanās raksturs, tas nav tik svarīgs, ka viņš varētu aizbildināt savu nevērību pret bērnu audzināšanu un mācī-šanu iet pa Kunga ceļu. Am 189.3
Iepazīstiet dažādus raksturus. Tēvam nevajadzētu būt tā iegrimu-šam darba dzīvē vai grāmatu pētīšanā, ka viņš nevarētu atvēlēt laiku, lai iepazītu savu bērnu raksturus un vajadzības. Viņam vajadzētu palīdzēt izdomāt veidus, kā viņus [222] nodarbināt lietderīgā darbā, kas piemērots viņu dažādajiem raksturiem. Am 189.4
Tēvi, pavadiet tik daudz laika, cik vien iespējams, ar bērniem. Cen-tieties iepazīt viņu dažādos raksturus, lai jūs zinātu, kā viņus audzināt saskaņā ar Dieva Vārdu. Pār jūsu lūpām nekad nevajadzētu nākt nevienam drosmi atņemošam vārdam. Neienesiet tumsu savās mājās. Esiet patīkams, laipns un sirsnīgs pret saviem bērniem, bet ne muļķīgi izdabājošs. Lai viņi panes savas mazās vilšanās, kā tas ir jādara ikvienam. Nemudiniet viņus nākt pie jums ar savām sīkajām sūdzībām citam par citu. Māciet viņus panest citam citu un censties saglabāt cits cita uzticību un cieņu. Am 189.5
Esiet kopā ar viņiem darbā un sportā. Tēvi, ar stingru savaldību apvienojiet pieķeršanos ar autoritāti, laipnību un līdzjūtību. Atvēliet dažas no savām brīvajām stundām bērniem, kļūstiet par viņu draugiem, esiet kopā ar viņiem viņu darbos un sportā un iegūstiet viņu uzticību. Sadraudzējieties ar viņiem, īpaši ar dēliem. Šādā veidā jūs atstāsit spēcīgu ietekmi uz labu. Am 190.1
Māciet viņiem mācības no dabas. Lai tēvs cenšas atvieglot mātes uzdevumu. [..] Lai viņš norāda bērniem uz skaistajām puķēm, zaļajiem kokiem, kuru lapās viņi var izsekot Dieva darbam un mīlestībai. Viņam vajadzētu bērniem mācīt, ka Dievs, kurš ir radījis visas šīs lietas, mīl skaisto un labo. Kristus norādīja saviem mācekļiem uz lilijām laukā un uz putniem gaisā, parādot, kā Dievs par viņiem rūpējas, un atklājot to kā pierādījumu, ka Viņš rūpēsies par cilvēku, kas ir augstākas kārtas salīdzinājumā ar putniem vai puķēm. Stāstiet bērniem, ka, lai arī cik daudz laika tiek iztērēts, lai mēģinātu sevi izskaistināt, mūsu ārējo izskatu skaistuma un cēluma [223] ziņā nekad nevarēs salīdzināt ar vis-vienkāršākajām puķēm uz lauka. Tādējādi viņu prāti no mākslīgā var tikt piesaistīti dabiskajam. Viņi var mācīties, ka Dievs ir devis viņiem visas šīs skaistās lietas, ko baudīt, un ka Viņš grib, lai viņi atdod Viņam savas sirds vislabākās un vissvētākās pieķeršanās. Am 190.2
Viņš var vest viņus dārzā un rādīt viņiem raisošos pumpurus un dažādās ziedošo puķu nokrāsas. Ar to starpniecību viņš var sniegt viņiem vissvarīgākās mācības par Radītāju, atverot viņu priekšā lielo dabas grāmatu, kur Dieva mīlestība ir izteikta katrā kokā, puķē un zāles stiebrā. Viņš var iespiest viņu prātos faktu, ka, ja Dievs tik ļoti rūpējas par kokiem un puķēm, Viņš daudz vairāk rūpēsies par radījumiem, kas veidoti pēc Viņa tēla. Viņš var vadīt viņus jau agri saprast, ka Dievs grib, lai bērni būtu skaisti nevis ar mākslīgajiem rotājumiem, bet ar rakstura skaistumu, laipnības un mīlestības pievilcību, kas viņu sirdis saistīs ar prieku un laimi. Am 190.3