10. Daļa—Māte - Mājas Karaliene
38. Nodaļa—Mātes Stāvoklis Un Atbildības
[231] Līdzvērtīga vīram. Sievietei vajadzētu ieņemt vietu, ko Dievs sākotnēji viņai bija paredzējis, - būt līdzvērtīgai vīram. Pasaulei ir nepieciešamas mātes, kas ir mātes ne tikai vārda pēc, bet visās vārda nozīmēs. Mēs varam droši teikt, ka sievietes īpašie pienākumi ir daudz svētāki nekā vīrieša. Lai sieviete saprot sava darba svētumu un Dieva spēkā un bijībā uzņemas savas dzīves misiju. Lai viņa audzina bērnus noderīgus šajā pasaulē un mājām labākā pasaulē. Am 198.1
Sievai un mātei nevajadzētu upurēt savus spēkus un ļaut tiem dusēt, pilnībā paļaujoties uz vīru. Viņas individualitāte nedrīkst pazust vīra individualitātē. Viņai vajadzētu just, ka viņa ir līdzvērtīga vīram - stāvēt viņam blakus, būdama uzticīga saviem pienākumiem, kā viņš ir uzticīgs savējiem. Viņas darbs bērnu audzināšanā ir tikpat cēls un augsts kā jebkurš pienākums, ko vīrs ir aicināts pildīt, pat ja viņš ir valsts prezidents. Am 198.2
Mājas karaliene. Karalim uz troņa nav augstāka darba par mātes pienākumiem. Māte ir mājas karaliene. Viņas varā ir veidot bērnu raksturus, lai viņi būtu sagatavoti augstākai, nemirstīgai dzīvei. Pat eņģelis nevar būt aicināts augstākā misijā. Darot šo darbu, viņa kalpo Dievam. Lai viņa saprot sava uzdevuma augsto raksturu [232] un lai tas iedves mo viņu ar drosmi. Lai viņa saprot sava darba vērtību un izmanto visus Dieva ieročus, lai pretotos kārdinājumam saskaņoties ar pasaules standartu. Viņas darbs ir laikam un mūžībai. Am 198.3
Māte ir mājas karaliene, un viņas bērni ir viņas pavalstnieki. Viņai ir gudri jāvalda savās mājās, visā savā pienākuma cieņā. Viņas ietekmei mājās ir jābūt svarīgākajai, viņas vārdiem - likumam. Ja viņa ir kristiete Dieva pārvaldībā, viņa radīs cieņu savos bērnos. Am 199.1
Bērni ir jāmāca cienīt māti nevis kā vergu, kura darbs ir gaidīt uz viņiem, bet kā karalieni, kurai viņi ir jāvirza un jāvada, mācot rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta. Am 199.2
Grafisks vērtību salīdzinājums. Māte reti kad novērtē savu darbu un bieži to novērtē tik zemu, ka uzskata to par garlaicīgu. Viņa katru dienu un katru nedēļu dara vienu un to pašu, bez redzama rezultāta. Dienas noslēgumā viņa nevar pateikt, cik daudz sīku darbu ir paveikusi. Noliekot tās blakus vīra sasniegumiem, viņa jūtas tā, it kā nebūtu darījusi neko ievērības cienīgu.Am 199.3
Tēvs bieži mājās rada pašapmierinātu gaisotni un lepni stāsta, ko dienas laikā paveicis. Viņa piezīmes parāda, ka mātei tagad viņš ir jāapkalpo, jo viņa nav darījusi neko citu, kā tikai rūpējusies par bērniem, gatavojusi ēst un uzturējusi māju kārtībā. Viņa nav tirgojusies, pirkusi vai pārdevusi. Viņa nav rīkojusies kā lauksaimniece, apstrādājot zemi. Viņa nav bijusi mehāniķe - tāpēc nav darījusi neko, kas viņu varētu nogurdināt. Viņš kritizē, nopeļ un diktē, it kā viņš būtu radības kungs. Tas sievai un mātei ir [233] vislielākais pārbaudījums, jo viņa savos pienākumos dienas laikā ir ļoti nogurusi, tomēr tas, ko paveikusi, nav acīmredzams, tāpēc zaudē cerības.Am 199.4
Ja priekškars varētu tikt atvilkts un tēvs un māte ieraudzītu, kā Dievs redz viņu dienas darbu, un saprastu, kā Viņa mūžīgā acs salīdzina viena un otra darbu, viņi būtu pārsteigti par Debesu atklāsmi. Tēvs savu darbu redzētu daudz pieticīgākā gaismā, bet māte iegūtu jaunu drosmi un enerģiju turpināt savu darbu ar gudrību, neatlaidību un pacietību. Tad viņa ieraudzītu tā vērtību. Kamēr tēvs darbojas ar lietām, kas ies bojā un pazudīs, māte darbojas ar rakstura un prāta attīstīšanu, strādājot ne tikai šai dzīvei, bet mūžībai. Am 199.5
Dievs ir norādījis viņas darbu. Ja ikviena māte saprastu, cik augsti ir viņas pienākumi un atbildības un cik augsta būs uzticības alga! Am 200.1
Māte, kura priecīgi uzņemas tieši viņai paredzētos pienākumus, jutīs, ka dzīve viņai ir dārga, jo Dievs devis viņai darbu, ko paveikt. Šajā darbā viņai nav obligāti jāatstāj novārtā sava prāta attīstība vai arī jāļauj savam intelektam kļūt vājākam. Am 200.2
Mātei viņas darbu ir devis Dievs, lai viņa audzinātu bērnus Kunga ceļos un pamācībās. Dievbijība un mīlestība vienmēr ir jātur bērnu jūtīgo prātu priekšā. Kad viņi tiek norāti, viņiem vajadzētu mācīt justies tā, ka viņus būtu norājis Dievs, ka Viņu ir apbēdinājusi krāpšana, neuzticība un nepareizā rīcība. Tādējādi mazie prāti var tikt savienoti ar Dievu, lai viss, ko viņi [234] dara un saka, tiktu darīts, atsaucoties uz Viņa godu. Vēlākajos gados viņi nebūs kā niedres vējā, pastāvīgi šūpojoties starp tieksmēm un pienākumu. Am 200.3
Vadīt bērnus pie Jēzus nav viss, kas tiek prasīts. [..] Viņi ir jāaudzina un jāmāca kļūt par Kristus mācekļiem, “kad mūsu dēli savā jaunībā ir kā dēsti pilnā plaukumā, kad mūsu meitas ir kā stūra balsti, izdarināti pils krāšņumam” (Ps. 144:12). Šis veidošanas, attīrīšanas un spodrināšanas darbs ir mātes darbs. Bērnu raksturi ir jāattīsta. Mātei viņu sirds plāksnēs ir jāiegravē mācības, kas būs noturīgas visu mūžību. Viņa noteikti piedzīvos Kunga nepatiku, ja atstās novārtā šo svēto darbu vai ļaus kaut kam stāties ceļā. [.. ] Kristīgai mātei ir Dieva norādīts darbs darāms, ko viņa neatstās novārtā, ja būs cieši savienota ar Dievu un piepildīta ar Viņa Garu. Am 200.4
Viņas lielais un cēlais darbs. Ir nenovērtējamas iespējas, bezgalīgi dārgas intereses, kas ir uzticētas visām mātēm. Uz pazemīgo pienākumu virkni, ko sievietes ir sākušas uzskatīt par nogurdinošu uzdevumu, vajadzētu raudzīties kā uz lielu un cēlu darbu. Mātes priekštiesība ir svētīt pasauli ar savu ietekmi, un, to darot, viņa ienesīs prieku savā sirdī. Viņa var darīt līdzenu ceļu bērniem līdz pat godības pilniem augstumiem augšā, ejot cauri gan saules gaismas pielietiem, gan ēnu pilniem mirkļiem. Bet tikai tad, ja viņa savā dzīvē centīsies sekot Kristus mācībām, māte var cerēt izveidot savu bērnu raksturus pēc dievišķā parauga. Am 201.1
Visu mātes dzīves aktivitāšu vidū vissvētākais pienākums ir pret viņas bērniem. Tomēr bieži šis pienākums ir nolikts malā, lai sekotu savtīgai [235] savu vajadzību nodrošināšanai. Vecākiem ir uzticētas bērnu tagadējās un mūžīgās intereses. Viņiem ir jātur valdības groži un jāvada sava saime, lai pagodinātu Dievu. Dieva likumam vajadzētu būt viņu standartam, un mīlestībai vajadzētu valdīt visās lietās. Am 201.2
Neviens darbs nav augstāks vai svētāks. Ja precēts vīrietis dodas uz darbu, atstājot sievu rūpēties par bērniem mājās, tad sieva un māte dara tikpat lielu un svarīgu darbu kā vīrs un tēvs. Lai gan viens ir misijas laukā, otrs ir mājas misionārs, kura rūpes, satraukumi un nastas bieži pārsniedz tās, kas ir vīram un tēvam. Viņas darbs ir svinīgs un svarīgs. [..] Vīrs atklātā misijas laukā var saņemt cilvēku pagodinājumu, kamēr viņa, kas strādā mājās, var arī nesaņemt laicīgu atzinību par savu darbu. Bet, ja viņa strādā savas ģimenes vislabāko interešu labā, cenšoties veidot raksturus pēc dievišķā Parauga, eņģelis rakstvedis pierakstīs viņas vārdu kā vienu no pasaules vislielāko misionāru vārdiem. Dievs neraugās uz notiekošo ar cilvēka ierobežoto redzi. Am 201.3
Māte ir Dieva instruments, lai pievestu Kristum savu ģimeni. Viņai ir jābūt Bībeles reliģijas paraugam, parādot, kā tās ietekmei Vajadzētu kontrolēt mūs ikdienas pienākumos un izpriecās, pamācot bērnus, kuri tikai žēlastībā var tikt glābti, ticībā, kas ir Dieva dāvana. Šī pastāvīgā mācība par to, kas Kristus ir mums un viņiem, Viņa mīlestība, Viņa labestība, Viņa žēlastība, atklāta lielajā glābšanas plānā, atstās svētu ietekmi uz sirdi. Am 201.4
Bērnu mācīšana veido svarīgu daļu Dieva plānā, lai atklātu kristietības spēku. Uz vecākiem gulstas svinīga atbildība audzināt bērnus tā, lai tad, kad viņi izies pasaulē, viņi darītu labu, nevis ļaunu tiem, [236] ar ko viņi būs kopā. Am 202.1
Dieva kalpa līdzstrādniece. Dieva kalpam ir savs darbs, un mātei ir savs. Viņai ir jāved bērni pie Jēzus, lai Viņš viņus svētītu. Viņai ir jāmīl Kristus vārdi un jāmāca tie saviem bērniem. No zīdaiņu vecuma viņai ir jāmāca viņiem pašaizliedzība un atturība, tīrības un kārtības ieradumi. Māte var audzināt bērnus tā, ka viņi iegūst atvērtas un maigas sirdis, lai dzirdētu Dieva kalpu vārdus. Kungam ir vajadzīgas mātes, kas visās mājas dzīves jomās uzlabos savus Dieva dotos talantus un sagatavos bērnus Debesu ģimenei.Am 202.2
Ar uzticību mājas pienākumos Kungam kalpo tāpat, vai pat vairāk nekā ar Vārda mācīšanu. Tikpat noteikti kā skolotājiem skolā, arī tēviem un mātēm vajadzētu justies tā, ka viņi ir savu bērnu audzinātāji. Am 202.3
Kristīgas mātes lietderības laukam nevajadzētu sašaurināties mājas pienākumu dēļ. Veselīgo ietekmi, ko viņa izplata ģimenes lokā, viņa var darīt jūtamu un to arī darīs plašāk izplatītā derīgumā savā apkārtnē un Dieva draudzē. Mājas sevi ziedojošai sievai un mātei nav cietums. Am 202.4
Viņai ir dzīves misija. Lai sieviete saprot sava darba svētumu un Dieva spēkā un bijībā uzņemas savu dzīves misiju. Lai viņa audzina savus bērnus noderīgus šajā pasaulē un sagatavo labākai pasaulei. Mēs uzrunājam kristīgas mātes. Mēs ļoti lūdzam, lai jūs izjūtat savu kā mātes atbildību, ka jūs nedzīvojat, lai izpatiktu sev, bet lai pagodinātu Dievu. Kristus neizpatika [237] sev, bet pieņēma kalpa lomu. Am 202.5
Pasaule ir pilna ar samaitājošām ietekmēm. Mode un ieradumi atstāj spēcīgu ietekmi uz bērniem. Ja māte nepilda savu pienākumu pamācīt, vadīt un ierobežot, viņas bērni dabiski pieņems ļauno un novērsīsies no labā. Lai katra māte bieži iet pie sava Glābēja lūgšanā: “Māci mums, kā mums vajadzētu vadīt savu bērnu un ko ar viņu darīt!” Lai viņa ņem vērā pamācības, ko Dievs ir iedevis savā Vārdā, un, rodoties vajadzībai, viņai tiks dota gudrība. Am 203.1
Veidojot dievišķu līdzību. Debesīs ir Dievs, un gaisma un godība no Viņa troņa apspīd uzticīgu māti, viņai cenšoties audzināt savus bērnus un pretoties ļaunā ietekmei. Neviens cits darbs svarīguma ziņā nelīdzinās viņas darbam. Viņai kā māksliniekam nav jāveido skaista ainava uz audekla, ne arī kā tēlniekam jāiekaļ tā marmorā. Viņai kā rakstniecei nav jāizsaka cēla doma ietekmīgos vārdos, ne arī kā mūziķei jāizsaka skaistas jūtas melodijā. Ar Dieva palīdzību viņai ir jāizveido cilvēka dvēselē Dieva līdzība.Am 203.2
Māte, kura to novērtē, uzskatīs savas iespējas par nenovērtējamām. Viņa godīgi centīsies savā raksturā un mācīšanas metodēs atklāt saviem bērniem augstāko ideālu. Nopietni, pacietīgi, drosmīgi viņa centīsies uzlabot savas spējas, lai pareizi varētu izlietot prāta visaugstākos spēkus, mācot savus bērnus. Viņa uz katra soļa nopietni jautās: “Ko Dievs ir teicis?” Viņa čakli pētīs Viņa Vārdu. Viņa turēs savas acis pievērstas Kristum, lai viņas pašas ikdienas pieredze pazemīgajos pienākumos un rūpēs būtu patiesās Dzīvības patiess atspoguļojums. Am 203.3
[238]Uzticīga māte ierakstīta Debesu slavas grāmatā. Pašaizlie-dzība un krusts ir mūsu daļa. Vai mēs to pieņemsim? Neviens no mums nevar gaidīt, ka tad, kad nāks lielie pārbaudījumi, pašuzupurīgs, patriotisks gars attīstīsies vienā mirklī, jo būs vajadzīgs. Nē, patiešām, šim garam ir jāsajaucas ar mūsu ikdienas pieredzi un jātiek iedvestam mūsu bērnu prātos un sirdīs gan ar vārdiem, gan ar paraugu. Mātes Israēlā pašas var nebūt karotājas, bet viņas var izaudzināt kareivjus, kas apjozīs visus ieročus un vīrišķīgi izcīnīs Kunga cīņas. Am 203.4
Mātes, jūsu bērnu liktenis lielā mērā ir jūsu rokās. Ja neizpildīsit savu pienākumu, jūs varat viņus ielikt ienaidnieka rindās un padarīt par instrumentiem dvēseļu iznīcināšanā, bet ar dievbijīgu paraugu un uzticīgu disciplīnu jūs varat tos vadīt pie Kristus un padarīt par instrumentiem Viņa rokās, lai glābtu daudzas dvēseles. Am 204.1
Viņas [kristīgas mātes] darbs, ja tas tiks darīts uzticīgi Dievā, tiks iemūžināts. Modes aizstāvji nekad neredzēs un nesapratīs šādas kristīgas mātes darba mūžīgo skaistumu un vīpsnās par viņas vecmodīgajiem uzskatiem un vienkāršo, neizskaistināto apģērbu. Taču Debesu Valdnieks rakstīs šīs uzticīgās mātes vārdu Debesu slavas grāmatā. Am 204.2
Mirkļiem ir neizsakāma vērtība. Visa Mozus nākotnes dzīve, lielā misija, ko viņš piepildīja kā Israēla vadītājs, apliecina kristīgas mātes darba svarīgumu. Šim darbam nav nekā līdzvērtīga. [..] Vecākiem vajadzētu savu bērnu pamācīšanu un audzināšanu jau no mazotnes virzīt uz mērķi būt kristiešiem. Viņi ir nodoti mūsu aprūpē, lai tiktu audzināti nevis kā laicīgas impērijas troņa mantinieki, bet kā ķēniņi Dievam, lai valdītu nebeidzamos laikmetos.Am 204.3
[239]Lai ikviena māte izjūt, ka viņai dotie mirkļi ir ar neizsakāmu vērtību. Viņas darbs tiks pārbaudīts svinīgajā pārskatu dienā. Tad atklāsies, ka daudzu vīriešu un sieviešu neveiksmes un noziegumi ir cēlušies no to cilvēku nezināšanas un nevērības, kuru pienākums ir bijis bērnībā vadīt viņu kājas pa pareizo ceļu. Tad atklāsies, ka daudzi, kas ir svētījuši pasauli ar patiesības un svētuma gaismu, par principiem, kas bijuši viņu ietekmes un veiksmes virzītājspēks, ir pateicību parādā lūdzošai kristīgai mātei. Am 204.4