Lielais krāpnieks bija tas, kas apsolīja Ādamam dzīvību nepaklausībā. Un čūskas apgalvojums Ēdenē- „jūs nemirsit vis”- bija pirmais sprediķis par dvēseles nemirstību. Tomēr šis apgalvojums, pamatots vienīgi uz sātana autoritāti, atbalsojas no katedrām arī mūsdienās, un lielākā daļa cilvēku to ir tikpat gatavi pieņemt kā mūsu pirmie vecāki. Dievišķais spriedums „dvēselei, kas grēko, jāmirst” (Ecehiēla 18:20) ir pārtapis par „dvēsele, kas grēko, nemirs, bet dzīvos mūžīgi”. Ja Dievs būtu devis Ādamam un Ievai brīvu pieeju pie dzīvības koka pēc krišanas, grēks tiktu padarīts nemirstīgs. Bet Dievs nevienam cilvēkam nav ļāvis ēst dzīvības koka augli, tāpēc nemirstīga grēcinieka nav. Lc 213.1
Pēc krišanas sātans pamācīja savus eņģeļus iedvest cilvēkiem ticību, ka viņi ir nemirstīgi pēc būtības. Panākuši, ka ļaudis pieņem šos maldus, ļaunie eņģeļi cenšas pārliecināt, ka grēcinieki dzīvos mūžīgās ciešanās. Tagad tumsas valdnieks atklāj Dievu kā atriebības kāru tirānu, kas iemet ellē visus, kuri Viņam nepatīk, un pēc tam apmierināts no augšas noskatās, kā viņi locās mūžīgās liesmās. Šādi tas, kurš sāka visu ļauno, piedēvē cilvēces Labdarim pats savas rakstura īpašības. Cietsirdība ir sātana īpašība. Dievs ir mīlestība. Sātans ir ienaidnieks, kas kārdina mūs grēkot un pēc tam iznīcina mūs, ja vien to spēj. Kāds uzbrukums mīlestībai, žēlastībai un taisnībai ir mācība, ka Dievs moka ļaunos mirušos mūžīgi degošā ellē, ka par grēkiem īsās dzīves laikā virs zemes viņiem jācieš mokas tik ilgi, kamēr dzīvo Dievs! Kāds labi izglītots mācītājs teica: „Elles moku skats vairos atpestīto laimi uz mūžīgiem laikiem, ļaujot viņiem apzināties, cik viņi ir laimīgi.” Lc 213.2
Kur Dieva Vārdā var atrast šādu mācību? Vai atpestītie apmainīs parastās cilvēces jūtas pret mežonīgu cietsirdību? Nē, tā nav Dieva Grāmatas mācība. „Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?” (Ecehiēla 33:11) Lc 213.3
Vai Dievs priecājas, būdams liecinieks nebeidzamām mocībām? Vai Viņam patīk vaidi un kliedzieni no cietēju lūpām, kurus Viņš tur liesmās? Vai šīs riebīgās skaņas bezgalīgās Mīlestības ausīm var būt mūzika? Kāda šausmīga zaimošana! Dieva gods netiek vairots, uzturot grēku dzīvu laikmetiem ilgi. Lc 213.4