Ķecerība par mūžīgām mocībām ir radījusi neizsakāmu ļaunumu. Tā paņem Bībeles reliģiju, kas ir tik pilna mīlestības un labestības, aptumšo to ar māņticību un ietērpj to šausmās. Sātans Dieva raksturu ir attēlojis nepareizās krāsās, liekot ļaudīm baidīties, drebēt un pat ienīst žēlsirdīgo Radītāju. Riebīgie uzskati par Dievu, kas no kanceles ir izplatījušies pa visu pasauli, miljoniem cilvēku ir padarījuši par skeptiķiem un bezdievjiem. Lc 213.5
Mūžīgās mokas ir viena no viltus doktrīnām, netiklības vīns (Atklāsmes 14:8; 17:2), ko Bābele liek dzert visām tautām. Kristus kalpi pārņēma šo ķecerību no Romas, tieši tāpat kā viltus sabatu. Ja mēs novēršamies no Dieva Vārda un pieņemam viltus mācības tāpēc, ka mūsu senči tās ir mācījuši, mēs nonākam zem lāsta, ko Bībele izsaka Bābelei. Mēs dzeram tās netiklības vīnu. Lc 214.1
Daudz cilvēku nonākuši pretējos maldos. Viņi redz, ka Raksti atklāj Dievu kā mīlestības un līdzjūtības iemiesojumu, un nevar noticēt, ka Viņš notiesās Savus radījumus mūžīgi degošā ellē. Tā kā viņi uzskata, ka dvēsele pēc būtības ir nemirstīga, viņi secina, ka visi cilvēki būs glābti. Tā grēcinieks var dzīvot savtīgās izpriecās, ignorējot Dieva prasības un tik un tā būt laipni pieņemts. Tāda mācība kā šī, kas pieņem Dieva žēlastību, bet ignorē Viņa taisnību, iepriecina neatgrieztas sirdis. Lc 214.2