Kas tic universālai glābšanai, sagroza Rakstus. Tas, kurš sauc sevi par Kristus kalpu, atkārto čūskas izteiktos melus Ēdenē: „Jūs mirt nemirsit, .. tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” Viņš apgalvo, ka visļaunākie grēcinieki- slepkavas, zagļi, laulības pārkāpēji — ieies pēc nāves mūžīgā svētlaimē. Tas nav nekas vairāk kā patīkama pasaka, izgudrota, lai būtu patīkama neatgrieztai sirdij! Lc 214.3
Ja tā būtu patiesība, ka visi pēc nāves nonāk tieši Debesīs, mēs varētu ilgoties drīzāk pēc nāves nekā pēc dzīvības. Šāds uzskats ir licis daudziem izdarīt pašnāvību. Kad ir pārāk daudz sarežģījumu un vilšanās, tad šķiet, ka ir viegli pārraut dzīvības pavedienu un pacelties gaisā mūžīgās pasaules svētlaimē. Lc 214.4
Savā Vārdā Dievs ir devis izšķirošus pierādījumus, ka Viņš sodīs tos, kas mīda ar kājām Viņa likumu. Vai Viņš ir pārāk žēlsirdīgs, lai taisnīgi sodītu grēcinieku? Paskatieties uz Golgātas krustu! Dieva Dēla nāve liecina, ka „grēka alga ir nāve” (Romiešiem 6:23), ka katra Dieva likuma pārkāpšana ir sodāma. Kristus, bezgrēcīgais, kļuva par grēku mūsu dēļ. Viņš panesa grēka vainu un apslēptu Tēva seju, līdz Viņa sirds bija salauzta un dzīvība iznīcināta- un tas viss, lai grēcinieki būtu glābti. Ikviens cilvēks, kurš atsakās pieņemt grēku izpirkšanu, kas sagādāta par tādu samaksu, nesīs pats savu vainu un pats izcietīs sodu par saviem grēkiem. Lc 214.5