Ja šis edikts stātos spēkā, „reformācija nevarētu ne izplatīties, .. ne nostiprināties uz stabiliem pamatiem tur, .. kur tā jau pastāvēja”. 2Turpat. Tiktu aizliegta brīvība. Nebūtu atļautas nekādas sarunas. Šķita, ka tūlīt tiks iznīcinātas visas pasaules cerības. Lc 84.6
Evaņģēlisti samulsuši raudzījās cits uz citu: „Ko mēs varam darīt?” „Vai reformācijas vadītājiem jāpadodas un jāpieņem edikts? Luterāņu firstiem tika garantēta ticības brīvība. Tāda pati priekštiesība bija visiem viņu padotajiem, kuri bija pieņēmuši reformētos uzskatus pirms likuma pieņemšanas. Vai viņiem nevajadzētu būt apmierinātiem ar to? .. Lc 85.1
Par laimi, viņi skatījās uz principu, uz kuru tika pamatota šī vienošanās, un rīkojās ticībā. Kāds bija šis princips? Tas atbalstīja Romas tiesības apspiest sirdsapziņu un aizliegt brīvu Dieva Vārda pētīšanu. Bet vai viņiem un viņu padotajiem nevajadzēja baudīt reliģisko brīvību? Jā, kā priekšrocību, kas īpaši nodrošināta ar vienošanos, bet ne kā tiesības. .. Ja viņi pieņemtu ierosināto līgumu, viņi patiesībā būtu piekrituši, ka reliģiskajai brīvībai jābūt ierobežotai reformētajā Saksijā. Bet pārējai kristietībai brīvi meklējumi un reformētās ticības apliecināšana būtu noziegums, par ko saņem sodu cietumā un uz sārta. Vai viņi varēja piekrist reliģiskās brīvības ierobežošanai? .. Vai reformatori varētu apgalvot, ka ir nevainīgi pie simtu un tūkstošu asinīm, kas šī dokumenta dēļ katoļu zemēs būtu atdevuši savas dzīvības?” 3James A. Wylie, History o f Protestantism , 9. gr., 15. nod. Lc 85.2
„Noraidīsim šo dekrētu,” firsti teica. „Sirdsapziņas jautājumos vairākumam nav varas.” Aizstāvēt sirdsapziņas brīvību ir valsts pienākums, un tas ierobežo tās varu reliģijas jautājumos. Lc 85.3
Katoļu vadītāji nolēma apklusināt to, ko viņi sauca par „nekaunīgo stūrgalvību”. Brīvo pilsētu pārstāvjiem pieprasīja paziņot, vai viņi pieņems ierosinātās vienošanās noteikumus. Viņi lūdza laiku pārdomām, bet saņēma noraidījumu. Gandrīz puse nostājās reformatoru pusē, zinot, ka viņu pozīcija nozīmē notiesāšanu un vajāšanas nākotnē. Viens no viņiem teica: „Mums vai nu jānoliedz Dieva Vārds, vai arī mēs tiksim sadedzināti.” 4D’Aubigné, 13. gr., 5. nod. Lc 85.4