Roma izmantoja tādas metodes kā šīs, lai neļautu spīdēt reformācijas gaismai un lai atjaunotu tumšā laikmeta māņticību un nezināšanu. Bet, pateicoties Dieva svētībai un dižciltīgu cilvēku pūlēm, ko Viņš bija izaudzinājis, lai tie sekotu Luteram, protestantisms netika iznīcināts. Par savu spēku tas nebija pateicību parādā firstu militārajai varai. Par tā balstiem kļuva pazemīgākās un vājākās tautas. Tā bija mazā Ženēva, tā bija Holande, kas cīnījās pret spāņu tirāniju, tā bija aukstā, sniegotā Zviedrija, kas guva uzvaru reformācijai. Lc 98.2
Gandrīz trīsdesmit gadus Kalvins strādāja Ženēvā, lai izplatītu reformāciju visā Eiropā. Viņa uzvedība nebija nevainojama, arī viņa mācība nebija brīva no maldiem. Bet viņš bija rīks īpaši svarīgu patiesību pasludināšanai, palīdzot protestantismam saglabāt spēku pret pāvestības vilni, kas ātri atgriezās, un sekmējot reformēto baznīcu vienkāršību un dzīves skaidrību. Lc 98.3
No Ženēvas izgāja skolotāji un tika izplatītas publikācijas, lai nestu tautā reformētās mācības. Visvairāk vajātās zemes Ženēvā meklēja pamācības un iedrošinājumu. Kalvina pilsēta kļuva par patvērumu vajātajiem reformatoriem visā Rietumeiropā. Ženēva tos laipni uzņēma un gādīgi rūpējās par tiem. Atraduši šeit mājas, viņi svētīja ar savām prasmēm, izglītību un dziļo ticību pilsētu, kas viņus bija pieņēmusi. Drosmīgākais Skotijas reformators Džons Nokss, daudzi Anglijas puritāņi, Holandes un Spānijas protestanti un Francijas hugenoti iznesa no Ženēvas patiesības lāpu, lai ienestu gaismu savas dzimtās zemes tumsā. Lc 98.4