Pret Ženēvu dārdēja pāvesta nosodījums. Kā šī mazā pilsēta varēja pretoties spēcīgajai hierarhijai, kas lika pakļauties karaļiem un ķeizariem? Lc 97.3
Kad pirmie reformācijas uzvaras saucieni bija izskanējuši, Roma sasauca jaunus spēkus, lai to iznīcinātu. Tā izveidoja jezuītu ordeni, viscietsirdīgāko, negodīgāko un spēcīgāko pāvestības sistēmas aizstāvi. Būdami bez dabīgām pieķeršanās jūtām un ar pilnīgi apklusinātu sirdsapziņu, tā locekļi neatzina nekādus citus noteikumus, izņemot sava ordeņa likumus (sk. pielikumu). Lc 97.4
Kristus evaņģēlijs bija padarījis Savus sekotājus spējīgus paciest ciešanas, aukstumu, izsalkumu, smagu darbu un nabadzību, lai paaugstinātu patiesību, saskaroties ar spīdzināšanām, pazemes cietumiem un sārtiem. Jezuītisms iedvesmoja savus sekotājus ar fanātismu, kas darīja viņus spējīgus izturēt līdzīgas briesmas un pavērst visus krāpšanas ieročus pret patiesības spēku. Neviens noziegums nebija pārāk liels, lai to neizdarītu, neviena krāpšana nebija pārāk ļauna, lai to neizmantotu, neviena maskēšanās nebija pārāk grūta, lai to neuzņemtos. Viņu mērķis bija likvidēt protestantismu un atjaunot pāvesta varu. Lc 97.5
Apmeklējot cietumus un slimnīcas, kalpojot slimajiem un trūcīgajiem un nesot svēto Jēzus vārdu, kas staigāja apkārt un darīja labu, viņi izskatījās svēti. Bet zem šīs nevainīgās ārienes viņi bieži slēpa noziegumus un slepkavības nodomus. Lc 97.6
Ordeņa pamatprincips bija „mērķis attaisno līdzekļus”. Melošana, zagšana, zvēresta laušana un slepkavošana bija ieteicama, ja tā veicināja baznīcas nolūkus. Maskējušies jezuīti atrada ieeju valsts iestādēs, kāpdami pa karjeras kāpnēm un kļūdami par karaļu padomdevējiem un veidojot nācijas politiku. Viņi kļuva par kalpiem, lai darbotos kā spiegi pret saviem kungiem. Viņi dibināja koledžas dižciltīgajiem un skolas vienkāršajiem ļaudīm. Viņi piesaistīja protestantu vecāku bērnus katoļu rituālu ievērošanai. Šādā veidā dēli nodeva brīvību, par ko tēvi bija cīnījušies un lējuši asinis. Visur, kur gāja jezuīti, katolicisms atdzīvojās. Lc 97.7
Lai dotu viņiem lielāku varu, pāvests izdeva dekrētu, kas atjaunoja inkvizīciju. Baznīcas vadītāji atkal iedibināja šo briesmīgo tribunālu un savos pazemes cietumos atkārtoja nežēlību, kas bija pārāk šausmīga, lai panestu dienas gaismu. Daudzās zemēs tika nogalināti vai piespiesti bēgt uz citām zemēm tūkstošiem tautas vislabāko, viserudītāko un visizglītotāko cilvēku (sk. pielikumu). Lc 98.1