[353] Dieva kalpa mājas dzīvei jāatspoguļo vēsts. Dievs ir paredzējis, ka Bībeles skolotājam savā mājas dzīvē ar savas dzīves paraugu jāilustrē paša mācītās patiesības. Tam, kas cilvēks ir, vienmēr ir lielāka ietekme, nekā tam, ko viņš māca. Godbijība ikdienas dzīvē dos spēku publiskajai liecībai. Pacietība, vārdu saskanīgums ar darbiem un mīlestība radīs uz sirdīm tādu ietekmi, kādu svētrunas nevar panākt. 1Evaņģēlija kalpi, 204. Am 310.1
Pareizi īstenota, Dieva kalpa bērnu audzināšana ilustrēs mācības, ko viņš sniedz draudzei, bet, ja ar nepareizo audzināšanu, ko viņš sniedzis bērniem, Dieva kalps parāda savu nespēju vadīt un kontrolēt, viņam ir jāmācās, ka Dievs prasa viņam disciplinēt bērnus, kas viņam ir doti, pirms viņš var veikt savu pienākumu kā Dieva ganāmpulka gans. 2Vēstule 1, 1877. Am 310.2
Pirmais pienākums ir pret bērniem. Dieva kalpam visapkārt - tuvu un tālu - ir jāpilda pienākumi, tomēr viņa pirmais pienākums ir pret saviem bērniem. Viņam nevajadzētu tik ļoti iesaistītīties pienākumos ārpus mājas, ka pamācību sniegšanu saviem bērniem atstāj novārtā. Viņš var raudzīties uz saviem mājas pienākumiem kā uz mazāk svarīgiem, bet patiesībā tie ir atsevišķu cilvēku un sabiedrības labklājības pamatā. Lielā mērā vīriešu, sieviešu un draudzes paanākumi ir atkarīgi no mājas ietekmes. [..] Am 310.3
Nekas nevar attaisnot Dieva kalpa nevērību, ja viņš plašāka ārējā loka labad atstāj novārtā savu ģimeni. Viņa ģimenes labklājībai jābūt pirmajā vietā. Pēdējā norēķinu dienā Dievs prasīs, ko viņš ir darījis, lai mantotu Kristum tos, par kuriem viņš ir uzņēmies atbildību, laižot viņus pasaulē. Lielie labie darbi, kas darīti citiem, [354] nevar dzēst parādu, kas viņam ir pret Dievu, - rūpes par saviem bērniem. 3Evaņģēlija kalpi, 204. Am 311.1
Dieva kalpa ietekmes lielums. Dieva kalpa bērni dažkārt ir vis-vairāk novārtā atstātie bērni pasaulē, tāpēc ka tēvs kopā ar viņiem pavada maz laika un viņiem ir ļauts pašiem izvēlēties nodarbošanos un izklaides. 4Turpat., 206. Am 311.2
Lai cik liels būtu neuzticīgu vecāku pieļautais ļaunums, tomēr tas ir desmitkārt lielāks, ja pastāv to ģimenēs, kas kļuvuši par citu cilvēku skolotājiem. Ja viņi nespēj kontrolēt paši savas mājas, viņi ar savu slikto paraugu nomaldina no ceļa daudzus. Viņu vaina ir daudz lielāka nekā citu, jo viņu amats ir atbildīgāks.5Sentēvi un pravieši, 579. Am 311.3
Sieva un bērni ir vislabākie viņa dievbijības tiesneši. Mūsu īsto raksturu ne tik daudz atklāj reliģija no kanceles, bet gan tā, kas redzama ģimenē. Dieva kalpa sieva, viņa bērni un viņa ģimenes palīgi vislabāk var spriest par viņa dievbijību. Labs vīrs būs par svētību savai saimei. Sieva, bērni un palīgi būs vislabākie viņa reliģijas liecinieki. Am 311.4
Brāļi, ievediet Kristu savās ģimenēs, ievediet Viņu draudzē, ņemiet Viņu sev līdzi, lai kur jūs ietu. Tad jums nevajadzēs prasīt citiem novērtēt jūsu kalpošanu, jo jums būs Debesu pilnvaras, kas pierādīs visiem, ka esat Kristus kalpi. 6Liecības draudzei 5, 161. Am 311.5
Dieva kalpa sieva - palīgs vai traucēklis? Kad cilvēks uzņemas atbildību kā Dieva kalps, viņš apņemas būt Dieva mute, nest vārdus no Dieva mutes un sniegt tos cilvēkiem. Tāpēc viņam ir cieši jāturas pie [355] Lielā Gana un pazemīgi jāstaigā Dieva priekšā, nedomājot par sevi, bet paaugstinot Kristu. Svarīgi, lai viņa sievas raksturs būtu pēc Bībeles parauga un lai viņa bērni būtu nopietni viņa padotie.Evaņģēlija kalpa sieva var būt vai nu visveiksmīgākais palīgs un vislielākā svētība savam vīram, vai arī traucēklis viņa darbā. Tas lielā mērā ir atkarīgs no sievas, vai Dieva kalps dienu no dienas augs savā lietderībā, vai arī ie-grims ikdienišķā līmenī. 7Vēstule 1, 1877. Am 311.6
Es redzēju, ka Dieva kalpu sievām vajadzētu palīdzēt vīriem viņu darbos un būt precīzām un piesardzīgām attiecībā uz to, kādu ietekmi viņas izplata, jo tiek novērotas un no viņām tiek gaidīts vairāk nekā no citiem. Viņu apģērbam ir jābūt paraugam. Viņu dzīvei un sarunām va-jadzētu būt par paraugu, par dzīvības, nevis nāves smaržu. Es redzēju, ka viņām vajadzētu ieņemt pazemīgu, lēnprātīgu, bet tomēr paaugstinātu stāvokli, nerunājot par jautājumiem, kas nevērš prātu uz Debesīm. Lielajam jautājumam vajadzētu būt: “Kā es var izglābt pati savu dvēseli un būt par līdzekli, lai izglābtu citus?” Es redzēju, ka Dievs šajā ziņā nepieņem neieinteresētu darbu. Viņš grib visu sirdi un visas intereses, vai arī Viņam nebūs nekā. Viņu ietekme noteikti un nekļūdīgi stāsta vai nu par labu patiesībai, vai arī pret to. Viņas vai nu savāc ar Jēzu, vai arī izkaisa. Sieva, kura nav darīta svēta, ir vislielākais lāsts, kāds var būt Dieva kalpam. 8Liecības draudzei 1, 139. Am 312.1
Sātans nepārtraukti strādā, lai laupītu cerības un novestu no ceļa Dieva kalpus, ko Dievs ir izraudzījis par savas patiesības sludinātājiem. Visietekmīgākais veids, kā viņš var gūt panākumus, ir izmantot ģimenes ietekmi un nenodevušos dzīvesdraugu. Ja viņš var kontrolēt sievas prātu, viņš daudz ātrāk var piekļūt vīram, kurš ar vārdu un mācību strādā, lai glābtu dvēseles. [..] Sātanam ir bijis daudz darāmā, [356] lai pārvaldītu Dieva kalpa darbu, pateicoties savtīgam un vieglu dzīvi mīlošam dzīvesdraugam. 9Liecības draudzei 1, 449, 451. Am 312.2
Padomi Dieva kalpam attiecībā uz ģimenes pārvaldi. Tev ir pienākumi mājās, no kuriem nevari izvairīties, paliekot uzticīgs Dievam un Dieva sniegtajai atbildībai. [.. ] Evaņģēlija lauks ir pasaule. Tu vēlies apsēt lauku ar evaņģēlija patiesību, gaidot, kad Dievs laistīs iesēto sēklu, lai tā varētu nest augļus. Tu esi uzņēmies atbildību par nelielu zemes gabalu, bet tavs pagalms ir pamests un aizaudzis krūmiem un ērkšķiem, kamēr tu ravē nezāles citu cilvēku dārzos. Tas nav mazs darbs, bet viens no svarīgākajiem. Tu sludini evaņģēliju citiem. Praktizē to pats savās mājās. 10Liecības draudzei 4, 381. Am 312.3
Kamēr neesat vienoti bērna pareizas audzināšanas darbā, lai sieva ar bērnu paliek ārpus vīra darba lauka, jo Dieva draudzei nedrīkst rādīt paviršu un vaļīgas audzināšanas darba paraugu. Am 313.1
Es pazīstu daudzus Dieva kalpus, kas ir nesaprātīgi un ceļo, ņemot līdzi nevaldāmus bērnus. Viņu darbam no kanceles pretī darbojas ne-jaukais raksturs, kas atklājas viņu bērnos. 11Vēstule 1, 1877. Am 313.2
Izrādiet interesi par citu bērniem. Jūsu interesei nevajadzētu aprobežoties tikai ar jūsu pašu ģimeni. Ja baudāt brāļu viesmīlību, viņi var pamatoti gaidīt kaut ko pretī. Parādiet interesi par vecākiem un bēr-niem un centieties viņus pamācīt un svētīt. Nododiet paši sevi Dieva darbam un esiet par svētību tiem, kas jūs uzņem, sarunājoties ar vecākiem un nekādā gadījumā neatstājot neievērotus bērnus. [357] Nejūtieties tā, it kā jūsu bērns būtu dārgāks Dieva acīs nekā citi bērni. 12Liecības draudzei 4, 382. Am 313.3
Aicinājums Dieva kalpa ietiepīgajam dēlam. Tavs tēvs ir evaņģēlija kalps, un sātans dedzīgi strādā, lai vadītu Dieva kalpu bērnus parādīt necieņu vecākiem. Ja iespējams, viņš pakļaus viņus savas gribas gūstā un piepildīs viņus ar savām ļaunajām dziņām. Vai tu ļausi sātanam strādāt caur tevi un iznīcināt savu vecāku cerību un mieru? Vai viņi būs spiesti skatīties uz tevi ar pastāvīgām skumjām, jo tu nodod sevi sātana pārvaldībā? Vai tu atstāsi viņus mazdūšīgus, domājot, ka viņi ir uzaudzinājuši bērnu, kas atsakās būt viņu pamācīti un seko savām tieksmēm, lai arī kas notiktu? [..] Am 313.4
Tev ir labas vēlmes, un tu modini cerību un gaidas savos vecākos, bet līdz šim neesi spējis pretoties kārdinājumiem. Sātans gavilē par tavu ga-tavību darīt tā, kā viņš grib. Tu bieži izsaki apgalvojumus, kas iedvesmo tavus vecākus ar cerību, bet tikpat bieži tev tas neizdodas, jo tu nepre-tojies ienaidniekam. Tu nevari zināt, kā sāp tavam tēvam un mātei, ja esi sātana pusē. Tu daudzreiz saki: “Es nevaru izdarīt to” un “es nevaru izdarīt šo”, lai gan zini, ka tas, ko saki, ka nevari izdarīt, tev ir jādara. Tu vari cīnīties pret ienaidnieku, tikai nevis savā spēkā, bet spēkā, ko Dievs ir vienmēr gatavs tev dot. Uzticoties Viņa vārdam, tu nekad neteiksi “es nevaru”. [.. ] Am 314.1
Es aicinu tevi Kunga vārdā atgriezties, pirms ir par vēlu. Tā kā esi tādu vecāku dēls, kuri ir Dieva līdzstrādnieki, no tevis gaida, lai tu būtu labi audzināts, bet bieži tava ietiepība un necieņa pret tēvu un māti darbojas pretī [358] darbam, ko viņi cenšas darīt. Vai tavai mātei nav jau tā pietiekami jāapspiež un jālauž savs gars, bez tavas ietiepības? Vai tu turpināsi rīkoties tā, ka tava tēva sirds tiks nospiesta bēdās? Vai tevi ie-priecina tas, ka visas Debesis raugās uz tevi ar nepatiku? Vai tev ganda-rījumu sniedz tas, ka atrodies ienaidnieka rindās, lai viņš tevi pārvaldītu un kontrolētu? Am 314.2
Ak, kaut tagad, kamēr vēl ir šī diena, tu atgrieztos pie Kunga! Katrs tavs darbs padara tevi vai nu labāku, vai ļaunāku. Ja tavi darbi ir sātana pusē, tie atstāj aiz tevis ietekmi, kas turpina nest postošas sekas. Tikai šķīstie, tīrie un svētie var ieiet Dieva pilsētā. “Šodien, kad dzirdēsi Viņa balsi, nenocietini savu sirdi”, bet pievērsies Kungam, lai ceļš, pa kuru ej, neatstātu aiz sevis postažu. 13Vēstule 15a, 1896. Am 314.3
Dieva kalpam pret bērniem jābūt laipnam un pieklājīgam. Lai Dieva kalpa laipnība un pieklājība izpaužas viņa izturēšanās veidā pret bērniem. Viņam vienmēr vajadzētu atcerēties, ka viņi ir mazi vīrieši un sievietes, jaunākie Kunga ģimenes locekļi. Viņi Kungam ir ļoti tuvi un dārgi, un, ja pareizi pamācīti un disciplinēti, viņi darīs darbu Viņam, pat savā jaunībā. Kristu apbēdina ikkatrs skarbais, bargais un nepārdomātais vārds, kas izteikts bērniem. Viņu tiesības ne vienmēr tiek cienītas, un pret viņiem bieži izturas tā, it kā viņiem nebūtu personīga rakstura, kas jāattīsta, lai tas nebūtu izkropļots un Dieva nodoms viņu dzīvē neizrādītos nepiepildīts. 14Liecības draudzei 4, 397, 398. Am 314.4
Lai draudze īpaši rūpējas par ganāmpulka jēriem, atstājot tādu ietekmi uz viņiem, lai mantotu bērnu mīlestību [359] un saistītu viņus pie patiesības. Dieva kalpiem un draudzes locekļiem vajadzētu atbalstīt vecāku pūles vadīt bērnus pa drošu ceļu. Kungs aicina jauniešus, jo Viņš grib darīt viņus par saviem palīgiem, kas dara labu darbu zem Viņa karoga. 15The Review and Herald, October 25, 1892. Am 315.1
Ietekmīga svētruna par dievbijību. Dieva kalpam vajadzētu pa-mācīt ļaudis, kā vadīt bērnus, un viņu pašu bērniem vajadzētu būt pienācīgas pakļaušanās paraugiem. 16Vēstule 1, 1877. Am 315.2
Dieva kalpa ģimenē jāvalda vienprātībai, kas būs kā ietekmīga svēt-runa par praktisku dievbijību. Ja Dieva kalps un viņa sieva uzticīgi pilda savus pienākumus mājās, ierobežojot, labojot, dodot padomus, vadot, viņi būs labāk sagatavoti draudzes darbam un vairos Dieva darba sasniegumus ārpus mājas. Ģimenes locekļi kļūst par Debesu ģimenes locekļiem un par spēku uz labu, kas atstāj tālu sniedzošu ietekmi. 17Evaņģēlija kalpi, 204, 205. Am 315.3