Bet Berkvēna dedzība kļuva arvien stiprāka. Viņš nolēma rīkoties vēl drosmīgāk- ne tikai stāvēt patiesības sardzē, bet arī uzbrukt maldiem. Visaktīvākie viņa pretinieki bija Parīzes Universitātes Teoloģijas nodaļas mūki, augstākā baznīcas vara Francijā. Šo doktoru rakstos Berkvēns atrada divpadsmit apgalvojumus, par kuriem viņš paziņoja, ka tie ir „ pretēji Bībelei”, un aicināja karali būt par tiesnesi šajā cīņā. Lc 91.1
Karalis bija priecīgs par izdevību pazemot augstprātīgo mūku lepnumu, tāpēc viņš lika Romas piekritējiem aizstāvēt savu lietu ar Bībeli. Ar šo ieroci viņi daudz neprata sev palīdzēt. Spīdzināšana un sārts bija līdzekļi, ar ko viņi labāk mācēja rīkoties. Tagad mūki saprata, ka ir iekrituši bedrē, kurā bija cerējuši iemest Berkvēnu. Viņi meklēja veidu, kā no tās izkļūt. Lc 91.2
„Tieši ap to laiku uz kāda ielas stūra bija sakropļota jaunavas Marijas statuja.” Ļaudis pulcējās šajā vietā noskumuši un sašutuši. Karalis bija dziļi aizskarts. „Šie ir Berkvēna doktrīnu augļi,” mūki paziņoja. „Šī luterāņu sazvērestība atmetīs visu- ticību, likumus un pat troni.” 4Turpat, 13. gr., 9. nod. Lc 91.3
Karalis pameta Parīzi, atstādams mūkus rīkoties tā, kā viņi vēlas. Berkvēnu tiesāja un viņam piesprieda nāvessodu. Lai Francis I nevarētu iejaukties un viņu izglābt, spriedumu izpildīja jau tajā pašā dienā, kad tas tika pasludināts. Pusdienlaikā bija sanācis milzīgs pūlis, lai būtu šī notikuma liecinieki, un daudzi bija pārsteigti, ieraugot, ka par upuri bija izraudzīts Francijas vislabākās un viscēlākās dižciltīgās ģimenes loceklis. Pārsteigums, sašutums, nicinājums un rūgts naids aptumšoja sanākušo cilvēku sejas, bet uz vienas sejas nekādas ēnas nemanīja. Moceklis apzinājās vienīgi Kunga klātbūtni. Lc 91.4
Berkvēna sejā staroja Debesu gaisma. Viņš bija ģērbies „samta apmetnī, atlasa un damasta svārkos un zeltā izšūtās biksēs”. 5D’Aubigné, History o f the Reformation in Europe in the Time o f Calvin , 2. gr., 16. nod. Viņš tūlīt liecinās par savu ticību ķēniņu Ķēniņa klātbūtnē, un neviena sēru pazīme nedrīkst aizēnot viņa prieku. Lc 91.5
Procesijai lēni virzoties pa pārpildītajām ielām, ļaudis pārsteigti ievēroja viņa priecīgi uzvarošo skatienu. Viņi teica: „Viņš izskatās pēc cilvēka, kurš sēž templī un pārdomā svētas lietas.” Lc 91.6