Uz sārta Berkvēns mēģināja pateikt ļaudīm kādu vārdu, bet mūki sāka klaigāt un kareivji šķindināt savus ieročus, un viņu troksnis apslāpēja mocekļa balsi. Tā 1529. gadā izglītotās Parīzes augstākās baznīcas autoritātes „atstāja zemisku priekšzīmi 1793. gada revolucionārajai Francijas tautai, noslāpējot uz ešafota mirstoša cilvēka svētos vārdus”. 6Wylie, 13. gr., 9. nod. Berkvēna vārdi tika noslāpēti, un viņa miesu aprija uguns liesmas. Lc 91.7
Reformētās ticības skolotāji devās uz citiem laukiem. Lefavrs devās uz Vāciju. Farels atgriezās dzimtajā pilsētā Francijas austrumos, lai izplatītu gaismu savās bērnības mājās. Viņa mācītā patiesība atrada klausītājus. Drīz viņš tika izdzīts no pilsētas. Viņš ceļoja no ciema uz ciemu, sludinādams privātās mājās un vientuļās pļavās, atrazdams patvērumu mežos un klinšu alās, kuras viņš zināja jau kopš zēna gadiem. Lc 91.8
Kā tas bija apustuļu dienās, vajāšanas bija „drīzāk sekmējušas evaņģēliju”. (Filipiešiem 1:12) Padzīti no Parīzes un Mo, „izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju”. (Apustuļu darbi 8:4) Tā gaisma atrada ceļu uz daudzām attālām Francijas vietām. Lc 92.1