Viens no arestētajiem bija nabadzīgs vīrs, kurš bieži bija sasaucis ticīgos uz viņu slepenajām sanāksmēm. Piedraudot ar nāvi uz sārta, viņam pavēlēja parādīt pāvesta aģentam visas protestantu mājas pilsētā. Bailes no liesmām guva virsroku, un viņš piekrita nodot savus brāļus. Karaliskais slepenpolicists Morins kopā ar nodevēju lēni un klusi gāja pa pilsētas ielām. Kad viņi nonāca pie kāda luterāņa mājas, nodevējs parādīja kādu zīmi, bet neteica ne vārda. Procesija apstājās, kareivis iegāja mājā, izdzina ģimeni ārā un saķēdēja. Tad briesmīgais bars devās tālāk jaunu upuru meklējumos. „Morins lika trīcēt un drebēt visai pilsētai. .. Tā atradās terora varā.” 10Turpat, 4. gr., 10. nod. Lc 94.2
Upurus nogalināja, nežēlīgi spīdzinot un samazinot uguni, lai paildzinātu viņu ciešanas. Bet viņi mira kā uzvarētāji, viņu uzticība bija nelokāma, viņu miers- netraucēts. Vajātāji paši jutās sakauti. „Visa Parīze varēja redzēt, kādus cilvēkus var radīt jaunā ticība. Neviena baznīcas kancele nelīdzinājās mocekļa sārtam. Mierīgais prieks, kas apgaismoja šo kristiešu sejas, .. dodoties uz priekšu, uz savu nāves vietu .. ar neatvairāmu daiļrunību liecināja par labu evaņģēlijam.” 11Wylie, 13. gr., 20. nod. Lc 94.3
Protestantus apsūdzēja sazvērestībā slepkavot katoļus, gāzt valdību un nogalināt karali. Apsūdzētāji nevarēja minēt ne vismazāko pierādījumu, lai apstiprinātu savus apgalvojumus. Tomēr cietsirdība pret nevainīgajiem protestantiem uzkrājās kā milzīgs soda mērs, un vēlākos gadsimtos atnesa tieši tādu likteni, kādu apsūdzētāji bija pareģojuši karalim, viņa valdībai un padotajiem. Bet tie, kuri to darīja, bija paši pāvesta aizstāvji un neticīgie. Šīs briesmīgās nelaimes pār Franciju izsauca protestantisma apspiešana. Lc 94.4
Aizdomas, neuzticība un terors tagad izplatījās visās sabiedrības šķirās. Simtiem ļaužu bēga no Parīzes, dodoties trimdā prom no dzimtenes. Daudzos gadījumos viņu bēgšana bija pirmā pazīme, ka viņi ir labvēlīgi noskaņoti pret reformēto ticību. Ierēdņi, kuri atbalstīja pāvestu, skatījās visapkārt, pārsteigti par aizdomās neturētajiem „ķeceriem”, kas bija paciesti viņu vidū. Lc 94.5